Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 20.novembris
Gaviļnieki: Anda, Andīna

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3189209
Pasākumu programma Mana dziesma Noklausies, noskaties Svētku filozofija Svētku logo Kartes Vēsture
 

 

Vēsture

 

Pasaule gavilē

Jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsture

1960. gadā dzimis leģendārais argentīniešu futbolists Djego Maradona.

Izgudrots lāzera stars.

Pirmo reizi pasaules vēsturē ASV Prezidenta pirmsvēlēšanu debates pārraida televīzija.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija šogad svinēs savu 45. pastāvēšanas gadadienu. Tā aizsākās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā no 178 Latvijas skolām sapulcējās vairāk nekā 8, 5 tūkstoši dziedātgribošu jauniešu. Tajā pašā gadā Rīgā notika arī Trīspadsmitie vispārējie jeb Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki. Bērnu un skolēnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa jau 1948., 1950. un 1955. gada Vispārējos dziesmu svētkos, taču 1960. gadā skolēniem tika radīti savi, atsevišķi svētki. Svētku organizācija bija vāja, tajā tika pieļautas daudzas kļūdas. Tā kā padomju varai neinteresēja latviešu tautas koru mākslas unikalitāte, svētku pamatrepertuārā lielākoties bija dziesmas krievu valodā, bet dziesmu latviešu valodā un latviešu komponistu oriģināldziesmu bija maz. Galvenie svētku virsdiriģenti bija Jānis Ozoliņš un Leonīds Vīgners, bet deju virsvadītājs - Harijs Sūna. Par spīti visām svētku ēnas pusēm, tika aizsākta jauna unikāla tradīcija, kas turpinās līdz pat šim brīdim - tā ir bērnu un jauniešu vēlme muzicēt un mākslinieciski izpausties.

  • Svētkiem nebija pat emblēmas

 

1967. gadā dzimusi aktrise Džūlija Robertsa.

Izgudrota hologramma, un vienā attēlā var veidot vairākus telpiskus attēlus.

Radīts pirmais sirds transplants.

Zinātnieki pirmo reizi vēsturē brīdina par Globālās sasilšanas briesmām.

Otrie skolēnu dziesmu svētki notika 1967. gadā, tajos piedalījās jau 11 000 dziedātāju un repertuārā bija vairākas latviešu tautas dziesmu apdares. Virsdiriģenti: Jānis Ozoliņš, Leonīds Vīgners, Jānis Dūmiņš, Gido Kokars, bet goda virsdiriģents Jēkabs Mediņš.

  • Svētku emblēma bija dziedošs putniņš.

 

1972. gads ir Olimpisko spēļu gads - vasaras Olimpiskās spēles notiek Vācijā, Minhenē un ziemas spēles - Japānā, Saporo.

Pasaule sāk vairāk rēķināt - radīti pirmie kabatas izmēra kalkulatori.

Trešie svētki norisinājās 1972. gadā un nepārsteidza ne ar ko jaunu. Kā nodevas tā laika varai bija daudzas dziesmas, kas slavināja Padomju Savienību, taču starp tām bija atrodama arī kāda latviešu klasiskās mūzikas pērle - Jāzepa Vītola "Uz skolu". Dalībnieku skaits bija ap 12 700. Virsdiriģenti: Jānis Ozoliņš, Leonīds Vīgners, Jānis Dūmiņš, Gido Kokars, Daumants Gailis un Jānis Brants.

Tokijā tiek radīts pirmais mobilais telefons.

Šajā laikā izgudro arī kompaktdisku un parādās pirmais Walkman - pārnēsājamais kompaktdisku atskaņotājs.

Māte Terēze saņem Nobela Miera prēmiju.

Ceturtie svētki 1979. gadā izcēlās ar daudz lielāku izpildījuma kvalitāti, un, lai iekļūtu kopkorī, koriem bija jāiztur liels konkurss. Dziedātāju skaits bija 12 000, bet programmu papildināja mūzikas skolu audzēkņu koncerts Latvijas Universitātes aulā, "draudzības koncerts" Operas un baleta teātrī un pūtēju orķestru dalība svētkos. Repertuārā jau tika iekļautas 15 latviešu komponistu oriģināldziesmas un vairākas tautas dziesmu apdares. Virsdiriģenti: iepriekšējo svētku meistari un pirmo reizi uzaicināti Pauls Kvelde un Jānis Ērenštreits, goda virsdiriģents: Jānis Ozoliņš.

Spītējot nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un citām likstām, dziesma un deja neatlaidīgi izplatās Visumā - 1984. gadā pirmā sieviete dodas atklātā izplatījumā. Vīrietis viņu tur jau sagaida.

Vašingtonā atklāts Vjetnamas kara memoriāls.

Piektie dziesmu un deju svētki (1984) to dalībnieku atmiņās palikuši kā vieni no lietainākajiem svētkiem. Stiprs lietus lija visas mēģinājumu un svētku dienas, tikai pašā noslēguma dienā atspīdēja saule. Vispārzināmais teiciens: "Līst kā pa Jāņiem" tiek pārskandēts: "Līst kā pa dziesmu svētkiem". 19 000 tūkstošu dalībnieku dziedāšana, dejošana un muzicēšana izvērtās par īstu "prieka rūdīšanu". Dziedātāju un klausītāju atzinību saņēma gan virsdiriģenti, gan dziesmu autori: Jānis Dūmiņš, Jānis Ērenštreits, Gido Kokars, Jānis Brants, Raimonds Pauls u.c. Deju svētku virsvadītāja godā Uldis Žagata. Pūtēju orķestrus diriģē G. Ordelovskis un H.Eglītis.

Un tomēr viņa griežas…! Dziesmu un deju planēta ir apaļa un riņķo ap sauli! - 1989.gadā pāvests Jānis Pāvils II reabilitējis savulaik inkvizīcijas sodīto zinātnieku Galileo Galileju.

Tāpat šajā gadā vēl kāda zeme un tauta kļūst par vienotu spēku - 1989. gadā Vācijā sākta Berlīnes mūra nojaukšana.

Šajā gadā sāk darboties lielākais informācijas mezgls - starptautiskais interneta tīkls

Sestie svētki (1989.) trešās atmodas ietekmē Mežaparkā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, bet Leonīds Vīgners diriģēja bērnu kori, kas izpildīja ilgus gadus aizliegto Latvijas himnu Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju".
Sācis darboties tunelis pāri Lamanšam, savienojot Angliju un Franciju.

Septītie svētki notika jau brīvā Latvijā 1995. gadā. Svētku programma bija stipri paplašināta - piedalījās lauku kapellas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, kas koncertēja Vērmanes dārzā, Esplanādē un laukumā pie Kongresu nama. Pansionātos, sanatorijās, bērnu namos un slimnīcās notika labdarības koncerti. Es domāju/ var parbābaudīt/, ka jauninājums bija arī tas , ka deju koncerts ieguva vienota teatralizēta uzveduma formu.

Svētku simboli- gailis, sprīdītis, Lutausis

Svētku logo - meitene ar bizītēm.

 

Jauna tūkstošgade pasaules vēsturē - un bažas par Y2K globālo datorvīrusu nepiepildās, dzīve turpinās!

Radīts WAP, sistēma, lai ar mobilo telefonu izmantotu internetu.

Astotie jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 2000. gadā. Svētkos piedalījās ap 30 000 dalībnieku. Dziesmu repertuārs bija bagāts ar latviešu oriģināldziesmām, kā arī citu kultūru skaņdarbiem (neapolitāniešu, skotu, kubiešu u.c. tautu folkloru). Komponists Zigmars Liepiņš speciāli svētkiem uzrakstīja dziesmu ciklu "Teika" ar Māras Zālītes vārdiem, kurā kopkorim piebiedrojās tautā pazīstami populārās mūzikas solisti: Ance Krauze, Ainars Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš.

Svētku simboli -sapnīši, kamols ko iemet nākotnē, astoņi kustoņi.

Svētkiem ir logo un vienota vizuālā koncepcija

 

Jauna gadsimta sākums liek domāt par ilgspējīgu attīstību ekoloģiskā aspektā un sociālā - kopādzīvošanas aspektā globāli. Latvijas vēsture turpinās pasaules notikumu konteksta.

Pirmie svētki ES apliecina brīvību, bet arī rosina nopietnāk domāt par Latvisko vērtību vietu.

Svētkos ir jāpaveic ļoti svarīgs uzdevums jāpierāda latviešu kopā dziedāšanas un tradīcijas dzīvotspēja nākotnē, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku cikla nepārtrauktība.

Tāpēc svētku koncepcija ir Mezgla gudrība.

Šogad notiks devītie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,. Šobrīd svētkiem gatavojas 93 tūkstoši sešus līdz divdesmit četrus gadus veci bērni un jaunieši no visas Latvijas, bet atlases skatēs tiks noskaidroti 35 tūkstoši labāko dziedātāju, dejotāju, pūtēju un citu mākslas nozaru dalībnieku, kas pulcēsies Rīgā no 2005. gada 27. jūnija līdz 3. jūlijam.

Jauninājums-svētkos piedalās Prof. tehniskās skolas

Svētku simboli- pirmie mezgli cilvēka dzīvē, Jāņu vainags, Sietuve, maiss, kurš jāsalāpa.

Svētku logo - romiešu devītnieks, veidots no krāsu triepieniem. Tumši zilā krāsa simbolizē Baltijas jūru, dzeltenā krāsa- Vidzemes novadu, gaiši zilā krāsa-Latgali, zaļā krāsa-Zemgali, tumši sarkanā-Kurzemi, bet koši sarkanā krāsa-Rīgu.

Svētku sauklis ''Nāc gavilēt!"





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535