Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299246
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Dziesmu un deju svētu norises
atspoguļo arī televīzija

Anita Kalmane

Jau kopš aprīļa sākuma IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku gatavošanos iespējams redzēt arī Latvijas Televīzijas (LTV) pirmajā programmā, kur katru sestdienas rītu skatītājus uzrunā 12 raidījumu cikls "Nāc gavilēt!".

Raidījumu cikla veidotāji apceļo visus mūsu zemes novadus, lai tuvāk iepazītos ar dalībniekiem un klātienē vērotu, kā dažādiem kolektīviem veicās novadu skatēs. Uzmanība tiek pievērsta ne tikai dejotājiem un dziedātājiem, bet arī pūtēju orķestru, teātru, folkloras, vizuālās mākslas un modes deju koncertu dalībniekiem. Šajos raidījumos Dziesmu un deju svētku dalībniekiem līdzi jūt vairāku cilvēku liels kolektīvs, kuri palīdz raidījuma veidošanā. Raidījuma vadītāji - Inga Spriņģe un Lauris Reiniks - ir ne tikai jauni cilvēki, savējie, bet arī iepriekšējo Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku vadītāji, varētu pat teikt, ka konkurenti. Proti, pirms četriem gadiem Inga vadījusi svētkus kā "Juniors TV" pārstāve, bet Lauris - kā raidījuma "Nošu spēles" vadītājs, taču tagad svētkos abi strādā "Nāc gavilēt!" vārdā. Atceroties iepriekšējos svētkus, Inga atzīst, ka vislabākā bijusi fantastiskā un kņudošā sajūta pakrūtē īsi pirms tiešraidēm, paņemot rokā mikrofonu un gaidot režisora komandu "aiziet!". "Dziesmu svētki ir liels adrenalīnu dodošs pasākums, ko gaidu jau šobrīd. Protams, tas ir arī milzu nogurums, jo šādām tiešraidēm ir nepieciešams ļoti daudz spēka un enerģijas. Šogad es vēlos vēlreiz izjust sajūtu, kas pārņem tiešraidēs," viņa atklāj.

Inga stāsta, ka šogad raidījums tiek veidots kopā ar redaktori Sanitu Balodi, režisori Intu Gorodecku un producenti Irēnu Gruzīti, katru raidījuma tēmu pakārtojot aktuālajiem svētku notikumiem. "Nāc gavilēt!" ir iespēja gatavošanos svētkiem izjust caur konkrētu dalībnieku redzespunktu, pieredzi un pārdzīvojumiem - piemēram, vienā raidījumā viesojoties Kolkā pie bundzinieka Jāņa, kurš spēlē Kolkas orķestrī, bet nākamajā raidījumā vērot pūtēju orķestru skati Talsos, kurā piedalās arī Jāņa orķestris. Raidījuma veidotāji cenšas aizbraukt uz visdažādākajām Latvijas vietām, lai būtu aptverta pēc iespējas lielāka Latvijas teritorija. "Šādu raidījumu formu izvēlējāmies, lai caur cilvēku skatupunktu radītu interesantākus raidījumus. Kas gan var būt garlaicīgāks par bezpersoniskiem dalībniekiem!" uzskata Inga. Viņai šķiet, ka visinteresantākās būs pārraides pašu svētku laikā - atklāšanas tiešraide, deju lielkoncerts "Ritums", svētku gājiens un Noslēguma koncerts, kā arī svētku laikā katru dienu uzreiz pēc Panorāmas būs iespējams redzēt Dziesmu un deju svētku dienasgrāmatas. Skatoties uz bērniem un jauniešiem, kas ļoti aktīvi pēdējās dienas gatavojas svētkiem, Inga novērojusi, ka viņi visi svētku laikā kopā ar draugiem vēlas doties prom no vecākiem uz Rīgu un izjust jaunas emocijas. Ikviens jaunietis, kurš gatavojas svētkiem, ļoti cer un tic, ka varēs braukt uz Rīgu - jo tālāk no Rīgas viņš dzīvo, jo lielākas cerības lolo.

Ne Ingai, ne arī Laurim dziedāšana un dejošana nav sveša lieta, jo paši ar to saskārušies - Laura karjera ir tiešā veidā saistīta ar dziedāšanu, bet Inga pirms vairākiem gadiem kā Rūjienas vidusskolas jauktā kora dziedātāja arī pati ir piedalījusies svētkos. Atceroties tos svētkus, viņa stāsta, ka vislabāk atmiņā palikuši nevis paši svētku pasākumi, bet gan dzīvošanā Rīgā svētku laikā - gulēšana sporta zālē un saskatīšanās ar zēniem no citām skolām... "No pašiem svētkiem es atceros grūtos mēģinājumus karstajā saulē un lielo pārgurumu, braucot ar tramvaju uz naktsmītni, lai pagulētu. Tramvajos visi svētku dalībnieki dziedāja. Kāds uzsāka, cits piebalsoja un beigās jau dziedāja arī parastie pasažieri," smaida Inga. Bez smaida uz sejas neiztikt arī raidījumu filmēšanas laikā. Kā stāsta Inga, nesen Valmierā kāds diriģents, kurš bijis koru skates žūrijas loceklis, stāstījis, ka pirms koncerta, lai mazinātu jauniešu uztraukumu, viņš mēdz rādīt muļķīgu sejas izteiksmi. "Diriģents vēl izvalbīja acis un piebilda, ka viņam jau vienmēr esot tāda muļķīga izteiksme," Inga smej.

Runājot par koru skatēm, jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē Rīgā notika pēdējās koru skates. Rīdzinieki sevi pierādīja kā pēdējie no visiem Latvijas novadiem. Kopš otrā maija žūrijas komisija ir jau paspējusi apmeklēt 32 skates, kurās savu dziedātprasmi apliecinājuši visu Latvijas novadu dziedātāji. "Es gribu slavēt visus dziedāšanas skolotājus, kuri Latvijas dziedāšanas kultūras saknes kopj kā ļoti prasmīgi dārznieki - saudzīgi un meistarīgi," atzīst žūrijas komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Doma kora skolas direktors Jānis Erenštreits. Tagad, kad žūrijas komisija ir noklausījusies visus korus, viņiem vēl stāv priekšā smagais darbs izlemt, kuri būs tie 15 tūkstoši skolēnu, kuri pieskandinās Mežaparka Lielo estrādi svētku Noslēguma koncertā un kuri no koriem piedalīsies fināla konkursā. Oficiālie rezultāti tiks paziņoti tuvākajās dienās.

21. un 22. maijā, kad rīdzinieki demonstrēja savu dziedātprasmi, Dziesmu un deju svētki netika aizmirsti arī Jēkabpils rajona Aknīstē, kur festivālā "Pulkā eimu, pulkā teku 2005" tiks ieskandināta Dziesmu un deju svētku folkloras programma. Sestdien, visas dienas garumā Aknīstē, tās apkārtnē un Gārsenē darbojās darbnīcas ar piedzīvojumiem, pārsteigumiem, sēšanu un stādīšanu, apmeklētāji devās rotaļās un klausījās gan muzikantu saspēli, gan arī folkloras konkursu uzvarētāju koncertu, bet vakarpusē nodevās dejošanas priekiem un pasaku stāstīšanai. Savukārt svētdien visi tika iepazīstināti ar aknīstiešu stāstiem un pavasara dziesmām, kā arī novadu koncertā "Sēju, lēju, skrēju - noķēru vēju, nu stabulēju..." katrs Latvijas novads varēja lepoties ar saviem dancotājiem, muzikantiem un gavilētājiem.

Laba ziņa gaida arī tos svētku dalībniekus, kuri ir biezpiena sieriņu cienītāji, jo akciju sabiedrība "Rīgas Piensaimnieks" ir uzsākusi ražot biezpiena sieriņu "Kārums" ar Dziesmu un deju svētku simboliku. Tieši "Kārums" 2004. gadā tika atzīts par gada pārdotāko preci Latvijas lielveikalu tīklos un vairākkārt ir saņēmis arī patērētāju un nozares ekspertu atzinību pašmāju un starptautiskās pārtikas izstādēs. "Kārums" jaunajā iepakojumā būs nopērkams ne tikai veikalos, bet arī katru dienu svētku laikā tiks dāvināts visiem svētku dalībniekiem. Turpmāko triju mēnešu laikā uzņēmums plāno saražot vairāk nekā astoņus miljonus Dziesmu un deju svētku biezpiena sieriņu "Kārums" vienību, popularizējot svētkus un veicinot svētku simbolikas atpazīstamību visā Latvijā. Papildus tam vēl uzņēmums piedāvās īpaši izdevīgas cenas uzņēmuma ražotajiem piena produktiem tiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri rūpēsies par svētku dalībnieku ēdināšanu, kā arī ar "Rīgas Piensaimnieka" atbalstu taps katra svētku dalībnieka "sākumkomplekts" jeb praktiska somiņa nepieciešamo svētku materiālu ievietošanai. "Dziesmu un deju svētki Latvijā ir unikāla tradīcija. Es patiesi cienu un apbrīnoju cilvēkus, kas šo tradīciju turpina, attīsta un regulāri sagādā svētkus simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju," atzīst "Rīgas Piensaimnieka" valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča. Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa piebilst, ka šajos svētkos par prioritāti ir izvirzīti ne tikai mākslinieciskie kritēriji, bet arī svētku dalībnieku labsajūta un drošība, tātad arī veselīgs uzturs.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535