Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261655
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem turpinās

Anita Kalmane

Kamēr Rīgā notiek pēdējās kora skates un žūrija lemj, kuri būs tie 15000 dziedātāji, kas pieskandinās Mežaparku, jau zināmie svētku dalībnieki šajās nedēļās aktīvi mēģina savas uzstāšanās un koncertus, ieskaitot tos deviņus simtus bērnu, kas gatavo deju lieluzvedumu "Spēlēju, dancoju".

15. maijā lieluzveduma dancotāji tikās Ķīpsalas izstāšu hallē, lai kārtējā mēģinājumā turpinātu gatavoties svētkiem. Koncertuzveduma režisors Uģis Brikmanis, kurš jau iepriekš ir iestudējis šo darbu, stāsta, ka pirmie mēģinājumi sākušies jau pagājušajā vasarā Krimuldas vidusskolā Raganā, kur apmēram 200 no vairāk nekā 950 dalībniekiem vienojušies pirmajos dejas uzveduma soļos. Mēģinājumi notiks vēl līdz pēdējam brīdim, lai 27. jūnijā pirmo reizi uzvedumu nodotu skatītāju vērtēšanai. "Vienmēr jau mēģinājumiem pietrūkst dažas dienas, tāda ir skatuves žanra cēloņsakarība. Protams, būtu ideāli mēģināt vienu mēnesi bez pārtraukuma, jo tad uzreiz var redzēt patieso bērnu progresu. Tad uzveduma dalībnieks ir pievērsies tikai un vienīgi šim procesam," atzīst U. Brikmanis. Protams, nav joka lieta strādāt ar gandrīz tūkstoš bērniem, tāpēc mēģinājumi lielākoties notiek atsevišķi pa grupām. Trīs reizes ir bijuši arī lielie kopmēģinājumi, kad visi dejotāji sanākuši vienkopus, lai kopā ar māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļeviču iestudētu horeogrāfijas zīmējumos un saprastu kustības. Tomēr režisors atklāj, ka pilnīgu darba intensitāti var prasīt tikai no profesionāļiem, nevis bērniem, kuriem mēģinājumi būtu jāizjūt kā dabisks un radošs izziņas process, iemācoties pašiem improvizēt, domāt un saprast. "Man šķiet, ka lielākā mūsu laikmeta nepieciešamība ir nepazaudēt šo radošo sākumu katrā cilvēkā, jo bērns jau ir tikai augumā mazāks cilvēks," režisors uzsver. "Spēlēju, dancoju" ir otrs deju uzvedums bez lielkoncerta "Ritums". U. Brikmanis "Ritumu" raksturo kā svētku demokrātisko un plašo deju koncertu, kurā svarīga ir līdzdalība, bet "Spēlēju, dancoju" svarīga ir spēja īstenot sarežģītākus uzdevumus, tāpēc tajā piedalās spēcīgākie deju kolektīvi. Diemžēl tie ir tikai no Rīgas un Rīgas rajona, jo finansiālu iemeslu dēļ kolektīviem no tālākiem Latvijas reģioniem nebūtu iespējams regulāri piedalīties mēģinājumos.

"Man ļoti patīk dejot, turklāt tā var arī viegli notievēt, it īpaši Dziesmu un deju svētku mēģinājumos," saka deju grupas "Dzirnas" dalībniece Anna Petra Mūrniece, kura ir viena no gandrīz tūkstoš "Spēlēju, dancoju" dejotājām. Viņa domā, ka svētki būs pilni ar krāšņiem uznācieniem, un aicina ikvienu tos noskatīties. Savukārt Egita Akmens, kura arī dejo "Dzirnās", cer, ka šogad Dziesmu un deju svētki būs tikpat iespaidīgi, apmeklēti un pozitīvām emocijām pilni kā pagājušo reizi. Meitene dejo jau no sešu gadu vecuma un sevi raksturo kā aktīvu, tāpēc dejā tiek izlikta visa enerģija. Laura Grima no tautas deju ansambļa "Dzirkstelīte" ir piedalījusies arī 2001. gada un 2003. gada Dziesmu un deju svētkos. Viņa stāsta, ka "Spēlēju, dancoju" uzvedums viņai ļoti patīk, bet šogad diemžēl citus pasākumus laika trūkuma dēļ neiznāks apmeklēt, visu laiku un domas aizņems "Spēlēju, dancoju". L. Grima sākusi dejot pirms sešiem gadiem, no sākuma nav paticis, jo dejot nemācējusi, taču, kad iemācījusies dažādus soļus, dejas un dzirdējusi uzslavas, iepaticies. "Tagad es dejoju, lai uzturētu sevi formā, dejošana ir mans vaļasprieks. Visvairāk man patīk kāpt uz skatuves," viņa saka.

Pats U. Brikmanis labprāt sauc "Spēlēju, dancoju" par deju spēli, skaidrojot, ka tā ir vairāk izrāde, nevis deju koncerts, un izteic cerību, ka ar šo uzvedumu Latvijā tiks aizsākts jauns žanrs - deju spēle, savienojot dejošanu ar spēlēšanu. Koncertuzveduma sižeta dramaturģija ir balstīta uz postfolkloras grupas "Iļģi" muzikālo versiju klasiskajai Raiņa lugai "Spēlēju, dancoju", un lugas nosaukums ļoti precīzi atbilst deju spēles idejai, lai gan, iespējams, šoreiz dancošanas būs vairāk nekā spēlēšanas. Deja, kustība un rotaļa vienosies kopīgā uzvedumā. "Kā jau visi Raiņa darbi, "Spēlēju, dancoju" apliecina radošā uzvaru. Tas ir mākslas darbs, kurā pierādīta pārliecība, ka garīgais spēks ir stiprāks par materiālo spēku un ka vienkāršs Spēlmanītis var uzveikt pilnīgi visu. Ja tu spēlēsi un dancosi, tad visu veiksi!" teic U. Brikmanis. Lugas pamatā ir no senām pasakām pazīstamais sižets par Spēlmanīti - baskāji Totu, kurš, lai atgrieztu dzīvē līgavu Leldi, dodas uz elli - velnu riju un ar spēli un deju attapīgi un asprātīgi pieveic velnus un atgūst līgavu. Šis stāsts ļauj izdejot un izspēlēt gan sen zināmus, gan sen aizmirstus rituālus un spēles, kas dzīvo vairs tikai rotaļu un deju valodā, atklāj svētku organizētāji.

Gan luga, gan arī "Iļģu" mūzika latviešiem jau ir pazīstama, lai gan diemžēl arvien mazāk jaunieši ir dzirdējuši un lasījuši "Spēlēju, dancoju", lai gan iepriekšējā paaudze zina darbu no galvas. Deju spēles veidotāji, veicot aptauju savu dejotāju vidū, konstatējuši, ka nevienam nav svešs Raiņa vārds, bet diemžēl ļoti maz zināja viņa darbu "Spēlēju, dancoju", un tikai daži bija to lasījuši. U. Brikmanis uzsver, ka savā ziņā tas ir labi, jo norāda, ka darbs nav iekļauts skolas obligātās literatūras sarakstā, kas būtu radījis jauniešos negatīvu attieksmi pret darbu. "Darbu īstā mākslinieciskā būtība ļoti bieži tiek iznīcināta ar to iekļaušanu skolas obligātās literatūras sarakstā. Visi zina, ka vislabākais veids, kā iznīcināt autoru, ir likt lasīt viņa darbus obligāti. Īstā darbu izpratne rodas, tos iestudējot. Varbūt bērni nepratīs tos analītiski iztirzāt, bet noteikti sapratīs," uzskata U. Brikmanis. Tagad gan ikviens "Spēlēju, dancoju" dejotājs jau ir paspējis iepazīties ar darbu un atklājis to par interesantu, mēģinājumos var redzēt, ka bērnus viss uzvedums, darbs, mūzika, horeogrāfija un kustības patiešām interesē. "Mūsu kustības ir nepilnīga deja. Mūsu runāšana ir nepilnīga dziedāšana. Mūsu domas vārdos ir nepilnīga dzeja. Ja mēs būtu perfekti, tad kustētos kā dejā, runātu dziedot un izteiktos poēzijā. Tajā brīdī, kad cilvēks tiešām zina, ko viņš dara, viņš ir skaists. Skaistums ir tur, kur jēga," teic U. Brikmanis.

Stāstot par deju spēli, režisors atklāj, ka darbs ir aktuāls arī mūsdienu sabiedrībai, kura saprot - lai arī vienreiz velni ir uzveikti, cīņa notiek nepārtraukti. "1918. gadā Latvijai bija pirmā atklāsme, ka, uzvarot ārējo ienaidnieku, viņš tomēr nav beigts. Velni mainās," U. Brikmanis domā. Vieglāk koncertuzvedumu būs saprast cilvēkiem, kuri darbu jau iepriekš ir izlasījuši un svētkos arī noskatīsies, tāpēc tiek domāts par libreta iespiešanu arī programmiņā, taču interesanti skatīties būšot ne tikai pieaugušajiem, bet pat maziem bērniem. Postfolkloras mūzikas, ko spēlē "Iļģi", auditorija ir visplašākā, tie ir visi cilvēki, kas priecājas, ka Latvijas kultūra attīstās. Svarīga ir saprašana caur līdzpārdzīvojumu, morāli saplūstot kopā ar dalībniekiem. Dejotāji iejutīsies vedēju un panāksnieku, zemesvēzīšu un mironīšu, velnēnu, dzirksteļu un saulesstaru tēlos, bet lielās uzveduma lelles darīs saprotamāku "Spēlēju, dancoju" sižetu. "Ja lelle pagriežas un paskatās, tad dejotājs ar savu kustību savukārt parāda, kā viņa paskatās - mīlot, nīstot, priecājoties vai bēdājoties," saka U. Brikmanis. Visi tēli būs ietērpti tumši zilos vienkāršos kostīmos, ar tiem izveidojot visu - apmetni, sakšu, asti vai plīvuru, un attīstot bērnu fantāziju un iztēli. Tēla vizuālā forma un mizanscēnas tiks veidotas ar audumiem - Kāzu dvieļa gabaliņiem un kāzu soliem, bet visa deju spēle notiks uz 24x72 metrus gara "Saules ceļa", kam paralēli abās pusēs būs izvietoti skatītāji, iecerēti arī spilgti gaismas un pirotehnikas efekti. "Viss izskatīsies ļoti vienkārši - tukšs spēles laukums, kurā ne no kā viss uzradīsies un arī izzudīs," režisors raksturo. "Iļģu" mūzika gan skanēs tikai fonogrammā, jo bērniem psiholoģiski ir ļoti svarīgi, lai mūzika mēģinājumu procesā un uzvedumā būtu viena un tā pati.

Aktīva sagatavošanās notiek arī citiem svētku projektiem. Pagājušajā nedēļā beidzās pieteikšanās IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku akcijai "Svētki atnāk ciemos", par kuru rakstījām jau iepriekš. Svētku organizatori informēja, ka līdz pēdējai pieteikšanās dienai savus pieteikumus bija iesnieguši 65 kolektīvi no 10 Latvijas rajoniem. Viņu starpā 36 ir tautas deju kolektīvi, 13 mūsdienu deju kolektīvi, vairākas folkloras kopas, dramatiskie kolektīvi, popgrupas un viens floristikas pulciņš. Interesi izrādījuši arī kolektīvi no Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Ungārijas, Slovēnijas un Sibīrijas Augšbebru ciema, bet konkrētas kolektīvu uzstāšanās vietas būs zināmas nedēļas beigās. Savukārt 20. un 21. maijā Aknīstē notiks festivāls "Pulkā eimu, pulkā teku" ar šī gada tēmu "Ko sēsi, to pļausi". Tā ietvaros 21. maijā notiks arī nacionālā mēroga forkloras kopu finālskate. Festivāla organizētāji atklāj, ka plānots iesaistīsies ap tūkstoš dalībniekiem.

Svētku atbalstītāju pulkam pavisam nesen pievienojies arī uzņēmums "Latvija Statoil", kurš visiem svētku dalībniekiem dāvinās atstarotājus - lukturīšus, bet organizatoriem piešķirs degvielu. Būtisks šis atbalsts ir dažādu žanru žūrijas komisijām, kas jau kopš ziemas vidus ceļo pa visu Latviju, lai noskatītos, noklausītos un izvērtētu bērnu sagatavotos priekšnesumus. Atstarotāji - lukturīši savukārt tiks izmantoti atklāšanas un noslēguma pasākumu noformēšanai un funkcionēs kā drošības līdzeklis bērniem ne tikai uz Rīgas ielām svētku laikā, bet arī pēc tiem. "Mums - pieaugušajiem labpatīk domāt, ka pasauli esam mantojuši no saviem vecākiem. Patiesībā mēs to esam aizņēmušies no saviem bērniem. Šī ir viena no iespējām, kad varam darīt pasauli labāku," atzīst "Latvija Statoil" izpilddirektore Baiba Rubesa.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535