Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299194
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Kurzemes un Latgales novada skatēs
dzirdētais sola dzidru un skanīgu kopkori

Zane Zajančkauska
Speciāli "Izglītībai un Kultūrai"

No 2. līdz 22. maijam IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku žūrijas komisija - Jānis Erenštreits, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Romāns Vanags, Rita Platpere šķiras no savām ģimenēm un dodas apceļot Latviju. Ceļojums nav viegls - katru dienu citā pilsētā, nereti vienas dienas laikā tiek apciemotas pat vairākas, uz podestiem kāpj koristi, lai rādītu, kā viņiem skan. Skašu II kārtā katrs koris dzied trīs darbus - vienu obligāto dziesmu, kas kļūst zināma nedēļu pirms skates un divas izlozes dziesmas, kas tiek izlozētas divas dienas pirms skates.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Doma kora skolas direktors Jānis Erenštreits atzīst, ka skatēs dzirdētais kopumā ļoti iepriecē: "Es gribu slavēt visus dziedāšanas skolotājus, kas Latvijas dziedāšanas kultūras saknes kopj kā ļoti prasmīgi dārznieki - saudzīgi un meistarīgi. Šajā reizē gan runa būs par tiem skolotājiem, kas strādā, jo mēs zinām, ka ir arī skolas, kurās direktoram ir mierīga dzīve, jo nav jāsatraucas par liela kolektīva nodrošināšanu ar telpām, krēsliem, notīm un citu nepieciešamo, jo viņa skolā ir tikai kāds maziņš ansamblītis, kuru var iesēdināt divos personīgajos auto un viss kārtībā. Priecē tas, ka var novērot arī veselīgu paaudžu maiņu un tajā pašā laikā es piedzīvoju, ka pat mana vecuma diriģenti spēj mācīties, iet līdzi laikam, paši tikt galā ar diezgan sarežģītu repertuāru un sasniegt labus rezultātus." Virsdiriģents atzīst, ka dziedāšanas kvalitāti noteikti ir veicinājis sarežģītais un apjomīgais repertuārs, par kuru sākumā gandrīz visi teikuši - par grūtu, bet otrās kārtas skatēs redzams un dzirdams, ka svētku repertuāra dziesmas ir apgūtas, izprastas un iemīlētas. J. Erenštreits: "Mēs secinājām, ka šis īpaši radītais repertuārs - J. Lūsēna dziesmu cikls "Neatbildēts zvans" ar Ineses Zanderes vārdiem, latviešu tautas dziesmu cikls "Laika upē - es" V. Zilvera apdarē, R. Paula ļoti veiksmīgās melodijas ar O. Vācieša un J. Petera vārdiem, U. Marhilēviča dziesmu cikls "Gaismas atgriešanās" ar G.Rača vārdiem un nelielās devās "iešpricētās" mūsu klasikas pērles - tas kopumā ir veicinājis diriģentos un bērnos lielu apņēmību iedziļināties mūzikas saturā, un, šķiet, ka šoreiz mēs esam tuvāk kā nekad tikuši katras dziesmas dvēselītei. Uz to ir rosinājusi tautas dziesma, ko V. Zilveris veiksmīgi izmanto, uz to noteikti ir rosinājusi arī Ineses Zanderes dzeja J. Lūsēna dziesmu ciklā "Neatbildēts zvans" - tās ir lietas, kas uzrunā bērnus, jo tur ir rodamas aktuālas, nevis bērniem svešas, samudžinātas problēmas. Šajos darbos ļoti tēlaini, simpātiskā, nevulgārā valodā tiek runāts par mīlestību, uzticību un citām cildenām lietām, kuras mēs varbūt ikdienā vairāmies saukt vārdā, jo tās ir it kā pašas par sevi saprotamas, bet ja šīs vērtības meistarīgi ieliek dzejā, tad katram ir iespēja tās iekšēji pārdzīvot." Žūrijas komisija arī secinājusi, ka pareizs ir bijis tas ceļš, noteiktu daļu repertuāru atstājot bez pavadījuma (a capella): "Žēl, ka šoreiz tās ir tikai mantojuma pērles, jo visi jaundarbi, lai arī brīnišķīgi un skaisti, tomēr ir ar pavadījumu. Un var redzēt, ka ar pavadījumu dziesmās visi bērni jūtās labāk, bet jāatceras, ka a capella faktiski ir labākais līdzeklis, kā izvērtēt kora meistarību. Tāpēc arī pārbaude skatēs balstījās uz to, ka obligātā dziesma visur bija a capella, dodot iespēju katram korim apliecināt savu meistarību."

Pēc Kurzemes un Latgales dziedātāju noklausīšanās svētku virsdiriģents J. Erenštreits atzīst: "Klausoties skates, man radās pārliecība, ka dziesmu svētkos būs 5. - 9. klašu kopkoris ar ļoti dzidru trīsbalsīgu kopskanējumu un arī pārliecinošs vidusskolu jaukto koru kopkoris. Mēs piedzīvojām ārkārtīgi jaukus brīžus, skatoties uz dziedošajiem vidusskolēniem. Atceros, ka manā jaunībā vīru grupā mēs dažkārt pamanījām tādus, kuriem neērti meitenēm aiz muguras dziedāt, uzskatot, ka dziedāšana nav īsti vīru nodarbe. Bet šogad es neesmu pamanījis nevienu vidusskolas jaukto kori, kura diriģents savos dziedātājos nebūtu pamodinājis pašcieņu un lepnumu par to, ko viņi dara. Vīru grupas, manuprāt, ir skanīgākas nekā jebkad agrāk. Un arī stājas un pašapliecinājuma ziņā mēs redzējām visjaukākos piemērus - ar kādu pašcieņu, ar kādu prieku vidusskolu kori to dara! Es uzskatu, ka tās ir milzīgas vērtības un tās ir jāuzskata par visdrošākajām un lielākajām Vispārējo dziesmu svētku rezervēm. Tāpēc ir nožēlojami, ja skolas iet vienkāršāko ceļu un vienkārši atsakās no kora, lai nebūtu lieku problēmu."

Kurzemes rajonā mirdz arī vadzvaigznes

Žūrijas ceļojums iesākās ar skati Tukuma rajonā. Par Tukuma rajonu J. Erenštreits saka, ka tur tradicionāli ir spēcīgs "diriģentu klubs", kas nodrošina noturīgi labus rezultātus. Par Tukuma rajona vadzvaigznēm var saukt Rasmas Valdmanes vadītos korus, Valda Liepiņa vadīto Tukuma E. Birznieka - Upīša 1. pamatskolas 5. - 9. klašu kori, Tukuma 2. pamatskolas zēnu kori, kuru ļoti veiksmīgi sagatavojusi Gita Vanaga, kā arī Ritmas Zāģeres vadīto Tukuma 2. pamatskolas 4. - 6. klašu meiteņu kori. Tukuma rajonā ir ļoti liels II pakāpes koru skaits. II pakāpe nozīmē, ka žūrija ir atradusi tikai nelielas gadījuma nepilnības viņu mākslinieciskajā sniegumā, un tieši II pakāpes kori būs tie, kuri veidos kopkora pamatu. Pēc Tukuma skates, viesojoties Saldus rajonā, patīkamus brīžus sagādājuši Druvas vidusskolas kori. "Redzams, ka šajā skolā dziedāšana ir lielā cieņā un tur ir divi ļoti labi kori, kuru vadītāja Sandra Snipke ir ļoti labs paraugs pārējiem skolotājiem," tā dzirdēto raksturoja J. Erenštreits, norādot, ka Saldus rajona koriem kopumā, salīdzinot ar iepriekšējās skatēs dzirdēto, bija manāma izaugsme.

Liepājas rajonā vairumam koru tika piešķirta II vai III pakāpe, J. Erenštreits: "Liepājas rajons šajā reizē neizcēlās ar īpašiem līderiem, kā mēs to dažkārt esam baudījuši, tomēr kopējais koru līmenis vērtējams kā stabils. Nākotnē varam vien novēlēt, lai šajā rajonā uzplaukst arī kāds līderis." Liepājas pilsēta, kura apsver vērienīgas koncertzāles nepieciešamību un mums visiem asociējas ar muzikālu un dziedoši pilsētu, koru skatēs atstāja iespaidu, ka ne visas izaugsmes iespējas jau ir izmantotas. J. Erenštreits īpašus atzinības vārdus velta Liepājas 1. vidusskolas 5. - 9. klašu korim, kuru vada Ingeborga Vindava un Ineta Kauliņa: "Ingeborgai Vindavai, manuprāt, šis ir viens no skaistākajiem karjeras brīžiem. Un arī paaudžu maiņa šajā korī nebūs sāpīga, jo ir atrasta ļoti veiksmīga darba turpinātāja - Ineta Kauliņa. Bet Liepājai kopumā man gribētos vēlēt, lai pēc svētkiem tiktu uzstādīti augstāki kritēriji un apdomāts virziens, kādā koriem attīstīties."

Arī Kuldīgā starp skolu koriem šobrīd nav izteikta līdera. "Ņemot vērā, ka tur darbojas ļoti labs, pasaulē pazīstams mūzikas skolas koris, kurš gan šajos dziesmu svētkos nepiedalās, gribētos vēl, lai šim korim būtu vairāk sekotāju. Ir labi, ka savā ziņā Kuldīgas Kultūras centra jauktais koris Vitas Čakles vadībā šo paraugmisiju veic," izvērtēja J. Erenštreits. Lai arī Ventspils rajona skolu kori skaitliski nebija daudz, žūriju priecēja snieguma kvalitāte - Ventspils rajonā kopumā bija stabili II pakāpes kori, kuriem var vēlēt nākošajos dziesmu svētkos kāpt vienu pakāpi augstāk. Ventspils pilsētu virsdiriģents raksturo kā vienu no skolu jaunatnes dziedāšanas paraugiem. Ventspils 1. ģimnāzija šo misiju ļoti veiksmīgi pilda ar savu meiteņu kori "Dzeguzītes" un ļoti labu zēnu kori. Kā ierasts, arī šajā reizē, ļoti labu meistarību rādīja visi zēnu kori.

Ja iepriekšējos svētkos Talsu rajonam žūrija ir veltījusi diezgan kritiskas piezīmes, tad šogad J. Erenštreits saka: "Talsu rajonā ieraugāma visspilgtākā renesanse. Patīkami, ka ļoti spēcīgi ienāk jaunā diriģentu maiņa un tajā pašā laikā arī tādi vecmeistari, piemēram , Mārtiņš Veidemanis, nav dusējuši uz lauriem un cienīgi turas jauno pulkā. Talsi iepriecināja gan skaitliski, gan kvalitatīvi." Par Jūrmalas pilsētu, savukārt diriģentam ne tik slavinoši vārdi sakāmi: "Gribētos, lai Jūrmala kritiskāk pārvērtē savas iespējas un nevaino kādus ārējos spēkus, bet visu enerģiju izmanto tieši savā radošajā darbā, jo Jūrmala nav Latvijas nomale, un tai ir visas iespējas sekot līdzi Latvijas koru kustībai. "

Latgales klimats veicina skanīgu koru rašanos

J. Erenštreits: "Noklausoties skates, ir redzams, ka Latgales devums dziesmu svētkiem būs ļoti nozīmīgs, un Latgales dziedātāji kopkorim piešķirs savdabīgu vokālo skanējumu, jo, manuprāt, pats Latgales klimats veicina skanīgu koru rašanos. Jautājums varētu būt, kur šie ļoti labi sagatavotie bērni paliek pēc tam, bet skolās tie tiešām mani priecē, piemēram, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas regulārie panākumi." Preiļu rajonā žūriju ir iepriecinājis Aglonas bazilikas kora skolas 5. - 9. klašu koris. Savukārt Krāslavas rajonā dzirdētais atstājis iespaidu, ka koriem vēl ir visas iespēja pilnveidoties, jo viss koru potenciāls vēl nav izmantots. Lai gan Daugavpils rajona koru sniegums šoreiz vērtējams kā pieticīgs, ļoti iepriecinoša ir bijusi Daugavpils pilsētas skate. "Te, manuprāt, dziesmu svētku repertuārs ir nospēlējis ārkārtīgi neuzbāzīgu, bet mīlestības pilnu integrācijas lomu. Klausoties es nespēju konstatēt, kādā valodā mācās bērni, dziedot viņi visi bija līdzvērtīgi, viņi visi bijā mūzikā patiesi un dziļi. Tāpēc Daugavpilī ir ļoti daudz I pakāpes koru - Daugavpils 12. vidusskolas 5. - 9. klašu koris Veras Skutānes vadībā, Daugavpils 13. vidusskola ar trīs brīnišķīgiem koriem, kurus sagatavojusi Larisa Bogatirjova un Jevgenijs Ustinskovs arī Silvijas Juhņevičas vadītais Daugavpils 16. vidusskolas 5. - 9. klašu koris. Tie patiešām bija izcili muzicēšanas brīži," tā svētku virsdiriģents J. Erenštreits. Rēzeknes rajonā ar savu sniegumu iepriecēja Viļānu vidusskolas 5. - 9. klašu koris Ligitas Stramkalnes vadībā un Kaunatas vidusskolas 5. - 9. klašu koris, kuri ieguva I pakāpes diplomus, aiz viņiem cieši sekoja arī trīs pārējie rajona kori. Arī Rēzeknes pilsētas dziedātāji rādīja muzikālus un prasmīgus priekšnesumus, kas deva pārliecību, ka Rēzeknes pilsēta dos ļoti labu kopskanējumu un būs būtisks kopkora balsts. Par Ludzas rajona skati stāsta J. Erenštreits: "Mēs mērojām ļoti tālu ceļu uz Ludzu un visi bijām ļoti priecīgi, ka to bijām izdarījuši, jo mūs sagaidīja divi brīnišķīgi kori. Mēs nopriecājāmies, ka Aleksandram Mačam aug ļoti labs viņa darba turpinātājs - Aira Kairova. Ludzas pilsētas ģimnāzijas 5. - 9. klašu koris bija tiešām muzikāls. Un vistālākajā punktā pusdesmitos vakarā mūs sagaidīja Kārsavas vidusskolas 5. - 9. klašu koris, kuru vada izcila diriģente Aleksandrīna Doropoļska. Ir redzams, ka tas nav koris, kuru rada tikai dziesmu svētkiem, cik atceros, šis koris vienmēr jebkurā dzīves situācija ir bijis dziedātspējīgs. Tiešām izcils koris!"

 

 

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535