Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299214
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Svētku dalībnieki nakšņos 57 Rīgas izglītības iestādēs

Anita Kalmane

No 35 tūkstošiem IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībniekiem lielākā daļa uz Rīgu brauks no citām Latvijas pilsētām, lai svētku laikā izbaudītu iespēju kopā ar citiem dalībniekiem dzīvot Rīgas skolās.

Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (RD IJSD) direktora vietniece un Jaunatnes virziena vadītāja Dina Vīksna atklāj, ka 57 Rīgas izglītības iestādēs svētku laikā apmetīsies vairāk nekā 27 tūkstoši jauniešu no visiem Latvijas rajoniem. Vairāku Latvijas rajonu kolektīvi nakšņos vienā skolā kopā ar visiem citiem kolektīviem no tā paša rajona, taču to rajonu delegācijas, kurās ir ļoti daudzi dalībnieki, tiks izmetinātas vairākās izglītības iestādēs, nevis vienkopus. "Visas izglītības iestādes, kur nakšņos dalībnieki, Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) ir rūpīgi pārbaudījis un akceptējis, ka tās tiešām ir gatavas uzņemt, izmitināt un pabarot tik lielu dalībnieku skaitu," atzīst D. Vīksna. Viņa piebilst, ka, sākot apzināt Rīgas izglītības iestādes, kuras vēlētos uzņemt svētku dalībniekus, vairākas no tām PVD noraidīja, jo šajās izglītības iestādēs vienlaikus nebūtu iespējams paēdināt pietiekami lielu bērnu skaitu. Svētku dalībnieki tiks ēdināti trīs līdz četras reizes dienā, tāpēc jautājums bijis ļoti svarīgs. Jāpiebilst, ka ēdināšana tiks organizēta ne tikai izglītības iestāžu ēdnīcās, bet arī atsevišķos ēdināšanas uzņēmumos. Precīzs to skaits un nosaukumi gan vēl nav zināmi, taču RD IJSD ir aicinājis atsaukties 16 ēdināšanas uzņēmumus, no kuriem atbildes tiks saņemtas tuvāko dienu laikā. Papildus stimuls atsaukties varētu būt svētku ģenerālsponsora "Rīgas Piensaimnieks" piedāvājums svētku laikā tiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri rūpēsies par svētku dalībnieku ēdināšanu, iegādāties ar atlaidēm uzņēmuma ražotos piena produktus.


Līgumos, kurus ēdināšanas iestādes svētku laikā noslēgs, ir noteiktas gan konkrētas katras rajona delegācijas ēdināšanas dienas un laiki, gan arī ēdienreižu skaits un abpusēji saskaņota ēdienkarte. "Ņemot vērā to, ka svētku dalībniekiem būs ļoti saspringts mēģinājumu grafiks, dažas dienas dalībnieku siltās pusdienas neēdīs uz vietas, bet gan viņiem tiks dotas līdzi ņemamās launagu paciņas. Pašreizējā informācija liecina, ka tajās būs bulciņa bez glazūras, sula, augļi un varbūt arī kāda cieti žāvēta desa," skaidro D. Vīksna. Apstiprinātas arī ēdināšanas izmaksas uz vienu svētku dalībnieku diennaktī - tie būs apmēram trīs lati, no kuriem valsts katrai pašvaldībai par viena bērna ēdināšanu pārskaita 2, 20 latus, bet pašvaldība piemaksā starpību - 80 santīmus. Savukārt izmitināšanas izmaksas vienam jaunietim diennaktī būs 60 santīmi. Lai gan katrai delegācijai līdzi brauks arī sava medicīnas māsa un policists, darba netrūks arī vietējai Rīgas pašvaldības policijai, lai svētku laikā garantētu pēc iespējas lielāku kārtību.

Savu artavu svētkos ir ieguldījis arī Latvijas Dzelzceļš - svētku dalībnieki, uzrādot identifikācijas kartes, Rīgas pilsētas robežās bez maksas varēs braukt ne tikai ar pilsētas sabiedrisko transportu (autobusu, trolejbusu un tramvaju), bet arī ar vilcienu. D. Vīksna uzskata, ka tas ir ļoti izdevīgi, ja, piemēram, no attālākas Rīgas nomales ir jānokļūst centrā. Pūtēju orķestru, deju, folkloras un teātru kolektīvu dalībnieku pārvadāšanai RD atvēlējusi arī aptuveni 90 autobusus, turklāt svētku laikā biežāk kursēs arī sabiedriskais transports. Papildu svētku dalībniekiem Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs piedāvā no mēģinājumiem un koncertiem brīvajā laikā bez maksas noteiktās dienās apmeklēt dažādas Rīgas atpūtas un izklaides vietas - Rīgas Motormuzeju, Rīgas Zoodārzu, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju, Latvijas Etnogrāfiskās brīvdabas muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, Pēterbaznīcu un Latvijas Dabas muzeju. Papildus RD IJSD sagādātajiem priekiem sadarbībā ar studentu portālu "Studentnet" akcijā "Nāc Gavilēt muzejos!" atsaukušies kopā vēl 24 dažādi Latvijas muzeji, kurus dalībnieki ar identifikācijas kartēm varēs apmeklēt bez maksas ne tikai svētku laikā, bet arī visas vasaras garumā: Latvijas Dabas muzejs, "Lattelekom" Komunikāciju muzejs, Valsts Mākslas muzejs, Ārzemju mākslas muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Mūzikas muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs, Mencendorfa nams (Rīdzinieku māja - muzejs), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles, Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs "Braki", brāļu Jurjānu memoriālmuzejs "Meņģeļi", Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, Raiņa muzejs "Tadenava", Raiņa muzejs "Jasmuiža", Emīla Dārziņa muzejs "Jāņaskola", Talsu novada muzejs, Limbažu muzejs, Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas", kā arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs "Kalna ziedi".

RD IJSD atgādina, ka svētku laikā astoņās Rīgas vietās notiks arī ielu koncerti Vērmanes dārzā, Miera parka estrādē, Dzegužkalna estrādē, Lido atpūtas centrā, Rīgas centrālās stacijas laukumā, Rātslaukumā, Rīgas bērnu slimnīcas pagalmā un laukumā pie Kongresu nama uzstāsies tie kolektīvi, kuri atlases skatēs nav ieguvuši pietiekami lielu punktu skaitu. Plānots, ka ielu koncertos iesaistīties vairāk nekā 350 pašdarbības kolektīvu dalībnieku. Paralēli svētku sagatavošanas darbiem pagājušās nedēļas nogalē Mālpilī notika Mūsdienu deju modelēšanas koncerts, kurā tika izmēģināta svētku Mūsdienu deju koncerta programma, lai otrajā jūlijā to nodotu sabiedrības vērtēšanai. Koncerts ir unikāls, jo veidots, vienā stāstā apvienojot 34 atšķirīgus priekšnesumus hip-hop, break dance, show dance stilā. "Priekšnesumus kopā sasaistīt mums palīdzēs pieci profesionāli modernās dejas dejotāju priekšnesumi. Koncerta ideja un režija šobrīd jau ir pilnībā skaidra, bet sestdienas modelēšanas koncerts bija mūsu iespēja pārliecināties par to, kas vēl ir uzlabojams līdz svētkiem," atzīst Mūsdienu deju koncerta mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa. 34 deju grupām, kurās dejo pavisam 574 bērni un jaunieši, tas nebūs viegls uzdevums. Svētku sabiedrisko attiecību koordinatore Inta Šoriņa piebilst, ka vēl joprojām skatītājiem ir iespējams iegādāties biļetes uz vairākiem svētku pasākumiem. "Jau tagad pastāv mīts, ka biļetes uz svētkiem ir izpirktas, taču vēl tagad tās ir nopērkamas vairākās biļešu tirdzniecības vietās - pat uz lielkoncertu "Ritums" un deju lieluzvedumu "Spēlēju, dancoju"," teic I. Šoriņa.

Svētku tradicionālo programmu šogad papildinās arī Garīgās mūzikas koncerts 30. jūnijā, par kuru rakstījām jau iepriekš. Tieši šim koncertam nupat sacerēts īpašs komponista Uģa Prauliņs darbs ar Friča Bārdas dzeju "Dzīvības koks". U. Prauliņa mūzikā ieskanas gan senatnīgs pagānisms, gan viduslaiku bruņnieciskums, baroka vieglums, 19. gadsimta romantisms, gan arī mūsdienu cilvēka skaņu pasaule. "Ir būtiski, ka it kā obligātas lietas - literatūra, vēsture, reliģija - tiek mācītas svaigi un nesamāksloti. U. Prauliņa darbs "Dzīvības koks" ir iespēja gan jauniešiem, kas dzied, gan arī klausītājiem meklēt atbildi uz jautājumu, kāda tad šodien ir garīguma nozīme katram no mums. Fricis Bārda ir ne tikai viens no latviskākās un labskanīgākās dzejas autoriem, bet šis gads ir arī Friča Bārdas 125. jubilejas gads," teic koncerta režisors Uģis Brikmanis. Apmēram 45 minūšu ilgo muzikālo mistēriju koncertā izpildīs Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, Vecumnieku mūzikas skolas koris, Baldones vidusskolas jauktais koris, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris un kora studijas "Omnis" koris, bet skanīgo kopkori un instrumentālo ansambli diriģēs Aira Birziņa. "Darbā izskan cilvēka garīguma meklējumi, sākot no pirmajiem neapzinātajiem aizvēsturiko laiku cilvēka mēģinājumiem un beidzot ar laikmetīgā cilvēka iekšējiem meklējumiem. Dzīvības koks ir simbols nepieciešamībai izprast pasauli kā vienotu veselumu, pēc kā cilvēks ir tiecies jau no savas esamības sākumiem," par darba ideju stāsta pats U. Prauliņš.





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535