Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299253
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Svētki sāksies pēc 11 dienām

Anita Kalmane

Pavisam drīz - jau pēc 11 dienām - Rīgu ieskandinās IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki. Tajos piedalīsies 35 003 bērni un jaunieši no visas Latvijas, kuri jau vairāku mēnešu garumā atlases skatēs un koncertos ir pierādījuši savu vēlēšanos un spēju uzstāties. Lai svētku pasākumu daudzveidībā neapjuktu arī skatītāji, piedāvājam vēlreiz īsu svētku norišu raksturojumu.

Deju koncertuzvedums "Spēlēju, dancoju" 28., 29. un 30. jūnijā izstāžu centrā "Ķīpsala"

90 minūšu ilgajā koncertuzvedumā piecos koncertos piedalīsies aptuveni 950 dejotāju no Rīgas tautas deju ansambļiem, rādot Raiņa lugu "Spēlēju, dancoju" jaunā skatā. Etnorotaļu laikā deju spēlē savīsies bērnu spēles un dejas elementi folkloras un mūsdienas kontekstos, neaizmirstot arī dažādus senlatviešu rituālus, kas dzīvo vairs tikai rotaļu, deju un postfolkloras valodā. "Deju koncertuzvedums tiek veidots kā viengabalains uzvedums - deju spēle ar "Iļģu" mūziku pēc Raiņa lugas motīviem. Uzvedumā dejotāji ne tikai dejos, bet arī darbosies dažādās lomās. Mūzika iekļauj sevī ļoti specifisku senās mūzikas un mūsdienu ritmu sintēzi, kas ļaus kustībās un dejotāju darbībā blakus tautiskajiem elementiem un spēlēm likt arī ļoti mūsdienīgas kustības. Lielākā daļa dejotāju savās ikdienas nodarbībās vairāk ir saistīti ar tautas deju dejošanu, bet mūsdienu ritmi un to izpildījums viņiem ir kaut kas jauns, intriģējošs un arī izaicinājums viņu varēšanai. Domājams, ka publikai būs ļoti interesanti pavērot, ka vienkopus darbosies divi šie dažādie izpildījuma veidi un kā senais ielikts jauna ritmā nemaz nepazaudē savu pagātnes garšu," stāsta koncertuzveduma projekta vadītāja Ilze Mažāne. Dejotāji iejutīsies vedēju un panāksnieku, zemesvēzīšu un mironīšu, velnēnu, dzirksteļu un saulesstaru tēlos, bet lielās uzveduma lelles darīs saprotamāku "Spēlēju, dancoju" sižetu. "Ja lelle pagriežas un paskatās, tad dejotājs ar savu kustību savukārt parāda, kā viņa paskatās - mīlot, nīstot, priecājoties vai bēdājoties," skaidro "Spēlēju, dancoju" režisors Uģis Brikmanis. Visi tēli būs ietērpti tumši zilos vienkāršos kostīmos, ar tiem izveidojot visu nepieciešamo - apmetni, sakšu, asti vai plīvuru, attīstot bērnu fantāziju un iztēli. Tēla vizuālā forma un mizanscēnas tiks veidotas ar audumiem - Kāzu dvieļa gabaliņiem un kāzu soliem, bet visa deju spēle notiks uz 24x72 metrus gara "Saules ceļa", kam paralēli abās pusēs būs izvietoti skatītāji, iecerēti arī spilgti gaismas un pirotehnikas efekti. Biļetes "Biļešu servisa" kasēs uz lielkoncertu "Spēlēju, dancoju" iespējams iegādāties pa ļoti demokrātiskām cenām - no 2 līdz 15 latiem.

Vizuālās mākslas izstāde no 29. jūnija līdz 3. jūlijam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā

Vizuālās mākslas projekts atklās ap 750 dažādus zīmējumus, gleznojumus un grafikas tehnikās veidotus darbus. "Šoreiz mākslas projekta ietvaros mēs centāmies sasiet draudzības saites ar kaimiņos esošajām Eiropas tautām, pētot viņu dziesmu, deju, svētku un kultūras tradīcijas, tās atspoguļojot vizuālās mākslas darbos un veidojot šo izstādi. Tagad audzēkņi vairāk izprot šo Eiropas tautu tradīcijas kontekstā ar mūsu dziesmu, deju, mākslas un kultūras tradīcijām," atklāj izstādes projekta vadītāja Dagnija Ramane. Bērni - Latvijas izglītības iestāžu vizuālās mākslas pulciņu audzēkņi - darbos attēlojuši savu individuālo redzējumu par Dziesmu un deju svētkiem. Izstādē tika aicināti piedalīties interešu izglītības, vispārējās izglītības un speciālo izglītības iestāžu vizuālās (gleznošanas, zīmēšanas un grafikas) mākslas pulciņu audzēkņi, kuri iedalīti četrās vecuma grupās: sākumskolas grupa, pamatskolas grupa, vidusskolas vecuma grupa un speciālo izglītības iestāžu audzēkņu grupa. Ieeja uz izstādi ir bez maksas.

Atklāšanas koncerts 29. jūnijā 11. novembra krastmalā

Atklāšanas pasākums trešdienas vakarā pulcēs it visus 35 tūkstošus svētku dalībniekus - ne tikai bērnus un jauniešus, bet arī pedagogus, svētku virsvadītājus un diriģentus. Tas iecerēts kā muzikāli horeogrāfisks uzvedums, kopā dziedot, dejojot un veidojot svētku simbolus. Atklāšanas pasākuma sākumā tiks rādīta arī Māra Kalves studijas veidotā īsfilma "Mazā cilvēciņa stāsts", atainojot viena maza cilvēkbērna ceļu līdz Dziesmu un deju svētkiem, bet speciāli šim koncertam sarakstīti jaundarbi "Par mezgliem" un "Mana dziesma". Abu darbu mūzikas autors ir Renārs Kaupers, dziesmas tekstus kopā radījuši Renārs Kaupers un Inga Cipe, bet aranžējis Valts Pūce. Dziesmas atskaņošanā piedalīsies ne tikai grupa "Prāta Vētra", "Iļģi", orķestris "Sinfonia concertante" un atklāšanas lielais koris, kuru veidos pa diviem koriem no katra novada un Rīgas pilsētas, bet arī ikviens klātesošais, kurš ar dziesmas vārdiem un mūziku var iepazīties svētku Interneta mājas lapā. "Ar darbu "Mana dziesma" mēs vēlējāmies vienot visu vecumu klausītājus un dziedātājus no bērna līdz sirmgalvim, vienlaikus sasaistot arī tradicionālo kormūziku ar populārās mūzikas žanru. Ir būtiski, ka Renāru Kauperu skolēni izjūt kā savējo, un pozitīvā enerģija, kas jūtama viņa darbos, spēj veikt šo vienojošo misiju," uzskata dziesmas teksta līdzautore un atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja Inga Cipe. Neiztrūkstošs būs arī svētku salūts, bet vienreizīguma sajūtu radīs Laivu ceļš. Tas no Latvijas likteņupes Daugavas 11. novembra krastmalā simboliski aizvīsies uz Mežaparka pusi, aizvedot uz turieni Atklāšanas laikā iedegto svētku liesmiņu, kas nepieciešama arī Noslēguma koncertā. Ieeja koncertā gan būs tikai svētku dalībniekiem un viņu pedagogiem.

Tautas mūzikas kolektīvu koncerts 30. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā

Divu stundu ilgajā koncertā piedalīsies koklētāju ansambļi, lauku kapelas, vokālās grupas, tautas mūzikas orķestris, citu veidu tautas mūzikas ansambļi un solisti - vokālisti, kopskaitā 150 dalībnieki (14 kolektīvi un četri solisti). Pirmajā koncerta daļā katrs kolektīvs un solists uzstāsies ar pašu izvēlētu vienu tautas mūzikas skaņdarbu, kurus koncerta režisore Maija Vilka ir sakārtojusi noteiktā secībā. Otrajā daļā varēs dzirdēt oriģinālmūziku ar tautisku ievirzi, kuru atskaņos apvienotais koklētāju ansamblis, apvienotais tautas instrumentu orķestris, vokālā grupa "Solare" no bērnu un jaunieša centra "Altona" un visi koncerta dalībnieki kopā. Noslēgumā skanēs speciāli šim koncertam uzrakstīta komponista Imanta Mežaraupa jauna kantāte - rapsodija "Nu ir laiks Rīgā braukt". "Komponists I. Mežaraups ir ievērojams ar to, ka lielu daļu savas dzīves ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs," atklāj koncerta projekta vadītājs Gunārs Jākobsons. Ieejas maksa koncertā - 2 lati.

Bērnu simfoniskā orķestra koncerts 30. jūnijā Lielajā Ģildē

Mūziķi no Vidzemes bērnu simfoniskā orķestra un Rīgas 6. vidusskolas bērnu simfoniskā orķestra atskaņos latviešu klasiķu E. Dārziņa un E. Melngaiļa darbus, kā arī V. A. Mocerta un L. Bēthovena klasisko mūziku. "Koncerta programma ir nopietna. Tā ir veidota, lai parādītu, ka mūsu bērni patiešām ir talantīgi un spēj atskaņot nopietnu mūziku labā kvalitātē," saka koncerta projekta vadītājs Egils Šķetris. Arī uz šo koncertu biļete maksā 2 lati.

Garīgās mūzikas koncerts 30. jūnijā Doma baznīcas dārzā

Garīgās kora mūzikas koncertā piedalīsies labākie Latvijas vispārizglītojošo skolu kori un mūzikas skolu kori, solisti, instrumentālisti un kamerorķestris, piemēram, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, Vecumnieku mūzikas skolas meiteņu koris, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris un Baldones vidusskolas jauktais koris. Visa koncerta programma netiek atklāta, taču zināms, ka tiks atskaņota komponista Uģa Prauliņa 45 minūšu ilgais jaundarbs ar dzejnieka Friča Bārdas vārdiem. Tā būs muzikālā mistērija "Dzīvības koks" korim, solistiem un instrumentālajai grupai. "Darbā izskan cilvēka garīguma meklējumi sākot no pirmajiem neapzinātajiem aizvēsturiko laiku cilvēka mēģinājumiem, līdz laikmetīgā cilvēka iekšējiem meklējumiem. Dzīvības koks ir simbols nepieciešamībai izprast pasauli kā vienotu veselumu, pēc kā cilvēks ir tiecies jau no savas esamības sākumiem," par darba ideju stāsta U. Prauliņš, kura mūzikā vienkopus dzirdams senatnīgs pagānisms, viduslaiku bruņnieciskums, baroka vieglums, 19. gadsimta romantisms un mūsdienu cilvēka skaņu pasaule. Ieejas maksa - 5 lati.

Amatu diena 1. jūlijā Doma laukumā

Visas dienas garumā Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi demonstrēs amatniecības izstrādājumus, kurus paši būs darinājuši, prezentēs amatus, kurus ir veidojuši, balstoties uz sava pagasta vietējo amata tradīciju izpēti un radošu pielietojumu, kā arī apvienosies dziedošo un dejojošo amatnieku lielkoncerts. "Profesionālo izglītības iestāžu mācību procesa īpašā iezīme ir ilgstošas mācību prakses dažādos uzņēmumos, tāpēc jauniešiem ne vienmēr un ne visur ir iespēja pilnībā apgūt svētku repertuāru un piedalīties svētku galvenajās norisēs, toties daudzi jaunieši iepazīst un apgūst senos amatus un mūsdienu profesijas," stāsta Amatu dienas projekta vadītāja Dzintra Zelcere. Vakarpusē sadancošanās laikā ikviens varēs izlocīt savas kājas no etnodejām līdz mūsdienu deju ritmiem, dejojot kopā ar dažādām deju grupām, un vērot amatnieku veidoto tērpu parādi - "Vienreizēji tērpto amatnieku 2005" tērpu kolekciju, bet vēl pa dienu var paspēt pievienoties folkloras kopu akcijai "Varu, protu, daru!". Pasākumu ikviens interesants var apmeklēt bez maksas.

Pūtēju orķestru defile programma 1. jūlijā laukumā pie Brīvības pieminekļa

Piedaloties labākajiem Latvijas skolu pūtēju orķestriem un Starptautiskā jauniešu pūtēju orķestru festivāla dalībniekiem, pūtēju orķestru šova programma Latvijā notiks pirmo reizi. Tās mērķis ir veicināt pūtēju orķestru defile žanra ieviešanu arī Latvijas skolu pūtēju orķestru repertuārā, jo pasaulē tas kļūst aizvien populārāks. Raumas pilsētas jauniešu pūtēju orķestra diriģente Anne Lehtomäki-Koskinen stāsta, ka uz Rīgu dosies aptuveni 50 Raumas jaunieši vecumā no 11 līdz 25 gadiem. Jaunieši, kuriem šī būs pirmā viesošanās reize Rīgā, ir ļoti priecīgi un satraukti. "Par festivālu mēs uzzinājām no igauņa Heldur Saade, kurš ir ļoti ietekmīgs Igaunijas pūtēju orķestru vīrs," diriģente skaidro. Programmas projekta vadītājs Egils Šķetris atklāj, ka ārzemju pūtēju orķestru skaits ir tiešām plašs, piemēram, Igaunijas jauniešu pūtēju orķestris, Lietuvas jauniešu pūtēju orķestris, Raumas pilsētas jauniešu pūtēju orķestris no Somijas, Norvēģijas jauniešu pūtēju orķestris, Puttes pilsētas jauniešu pūtēju orķestris no Beļģijas un Stowarzysemi Przyjaciol orkestry detej no Polijas. Koncerts ir bez maksas.

Pūtēju orķestru - vieskolektīvu koncerts 1. jūlijā Lielajā Ģildē

10 pūtēju orķestru vieskolektīvi no Somijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas un citām valstīm šajā koncertā centīsies parādīt savas labākās spēlēšanas prasmes. Viņu vidū būs arī Toholampi jauniešu pūtēju orķestris no Somijas, kura menedžeris Jussi Ahonen atklāj, ka svētku programma orķestrim ir liela - sevi jāparāda ne tikai šajā koncertā, bet vēl arī defile programmā, dažādos Rīgas laukumos un svētku gājienā. Nelielajā Somijas ciematā, kurā ir tikai aptuveni 3700 iedzīvotāju, pūtēju orķestris pastāv jau kopš 1972. gada, kurā spēlējuši vairāk nekā 200 jaunieši. 20 no viņiem jau ir kļuvuši par profesionāliem mūziķiem, stāsta menedžeris. Šobrīd orķestrī spēlē 34 jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Pēdējo 15 gadu laikā pūtēju orķestris ir sadraudzējies ar Pumpuru vidusskolu Jūrmalā, kuri arī uzaicinājuši somus piedalīties festivālā. Visi pūtēju orķestri piedalīsies arī ielu koncertos un akcijā "Svētki atnāk ciemos", kuras ietvaros muzicēšana notiks pansionātos, rehabilitācijas centros un slimnīcās. Vieskolektīvu koncerta biļetes cena - 2 lati.

Mākslu diena 2. jūlijā Doma laukumā

Mūzikas, mākslas un teātra pasaules cilvēki visu dienu varēs vērot Teātra un Amatu dienu dalībnieku sniegumus, bērnu simfoniskā orķestra koncertu, pūtēju orķestra koncertu un teātra mūzikas koncertu. Jau no rīta piecos Latvijas novadu namiņos varēs aplūkot lietišķās mākslas demonstrējumu programmas, dažādas izstādes, tērpu skates un radošās darbnīcas. Paralēli mākslas darbnīciņās katrs interesents varēs piedalīties mākslas darinājumu veidošanas procesos un tos izstādīt improvizētās izstādēs pie katram novadam atvēlētās skatuves. Mākslu dienu laikā sacentīsies arī teātra sporta komandas, pirmo reizi skanēs Andra Riekstiņa "Senās Rīgas dejas", būs arī gan pašmāju, gan viesu defilē priekšnesumi, bet "Senās Rīgas dejas" aizvedīs skatītājus Rīgas senatnē. Dienas vidū būs dzirdams labāko koru koncerts ar populārām melodijām, kam sekos pasaku sacerēšana. Pusnaktī būs domu "piesiešana" un papīra salūts. Mākslu diena ir bezmaksas pasākums.

Deju lielkoncerts "Ritums" 2. un 3. jūlijā Skonto stadionā

14 800 dalībnieku sadancošanās notiks četrās dzīves vērtību ainās - dabā, darbā, gudrībā un laimes mezglā, kas ir pats cilvēks, beigās saslēdzoties vienā vainagā. 26 koncerta dejas ir sakārtotas jau minētajās četrās rituma epizodēs, kas ataino gan gadalaika ritumu (vasara, rudens, ziema un pavasaris), gan arī bērna dzīvi un izpratni par pasaules uzbūvi, viņam augot, atklāj lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. "Kad bērns iziet caur dabu, iepazīst visas darba grūtības un atklāj tās gudrības un tikumus, viņš ir pats," saka Z. Mūrniece. 740 Latvijas tautas deju kolektīvus pārstāvēs visas vecuma grupas, sākot no pirmsskolas dejotājiem un beidzot ar vidusskolas klasēm. Biļetes uz lielkoncertu maksā no 2 līdz 10 latiem.

Mūsdienu deju koncerts 2. jūlijā Rīgas Kongresu namā

Mūsdienu deju uzvedumā divos koncertos vienotā sižeta līnijā 500 bērni atspoguļos visu 21. gadsimta deju kultūru, sākot no klasiskās dejas un beidzot ar mūsdienu dejām, tai skaitā džeza deju, šova deju, stepu, hip-hopu, breiku un citiem dejas žanriem. Katrs no 34 kolektīviem uzstājas ar savu specifiku, horeogrāfiju, interesantiem un pārsteidzošiem tērpiem un jau gatavu priekšnesumu. Uzveduma veidotāji skaidro, ka katrā kolektīvā dejo dažāda vecuma un stila bērni, kuri pārstāv dažādus mūsdienu deju stilus, tāpēc koncerta koncepcija un horeogrāfija tika pabeigta tikai pēc atlases skatēm. Ieeja koncertā - 5 lati.

Svētku dalībnieku gājiens 3. jūlijā

Vairākas stundas garajā gājienā, kurš sāksies Doma laukumā un beigsies pie Latvijas Dailes teātra, caur dažādiem sasiešanās punktiem - mezgliem dosies visi svētku dalībnieki. Ievades mezglā, Sakaru mezglā, Balsta mezglā, Jūtības regulēšanas mezglā, Saslēgšanās mezglā, Kontaktu mezglā un Gala mezglā svētku gājiena dalībniekos radīsies sajūta, ka viņi ir gaidīti un vajadzīgi, ka par viņiem priecājas visa Latvija. "Šogad svarīga ir sajūta, ka mēs esam beidzot sasējušies kopā ar visu pasauli un lielās ekoloģiskās un sociālās problēmas spēsim risināt, tikai apzinoties kopsaistību," skaidro gājiena režisore Līga Balode. Protams, ka gājiens skatāms bez maksas.

Noslēguma koncerts 3. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē

Vienotā korī dziedās 15 000 skolēnu kopkoris, kā solo izpildītājus pieaicinot populārus solistus, bet pavadījumu atskaņos bērnu un jauniešu simfoniskais orķestris. Kopējās dziesmās jaunieši vienosies ne tikai visu astoņu iepriekšējo skolu jaunatnes dziesmu un deju retrospekcijā, bet arī dziedās vairākus jaundarbus. Retrospektīvā tiks dziedātas pa vienai labākajai dziesmai no visiem astoņiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Koncerta dziesmu starpā ir gan līdzi dungojamas dziesmas kā labākie popmūzikas hīti, gan arī tradicionālā kormūzika. Skanēs arī trīs jaundarbi - Jāņa Lūsēna un Ineses Zanderes dziesmu cikls "Neatbildēts zvans", Ulda Marhileviča un Guntara Rača deviņu dziesmu cikls "Gaismas atgriešanās" un latviešu tautas dziesmu cikls Valda Zilvera apdarē "Laika upe - es", kas sastāvēs no sešām dziesmām. Biļešu cenas uz Noslēguma koncertu ir no 2 līdz 15 latiem.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535