Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299175
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Dziesmu svētku virsdiriģents - sakaitināts inspektors vai pieredzējis palīgs

Zane Zajančkauska,
Speciāli "Izglītībai un Kultūrai"

Vai varat iedomāties saules apspīdētu skolu, kura skan? Tādu, kurai pa katru atvērto logu dzirdama kāda latviešu dziesma, vai spītīgs vingrinājums "mī-mē-mī-mē-mī"? Tieši tāda pirmdienas rītā IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru konkursa žūriju, kas uzsāka savu Latvijas apceļošanu, II kārtas skates klausoties, sagaidīja Tukuma Raiņa ģimnāzija. Pirms skates sākuma virsdiriģentiem vaicājām, ko viņiem pašiem nozīmē šie dzīvespriecīgie, gaišie svētki, kas bērniem un jauniešiem bieži vien ir gan pirmā tik liela mēroga kopā būšanas pieredze, gan iespēja pablandīties pa Rīgu.

Jānis Erenštreits, Rīgas Doma kora skolas direktors, svētku virsdiriģents, žūrijas komisijas priekšsēdētājs: ''Man tas patiešām ir brīnišķīgs piedzīvojums. Mana atmiņa glabā ceļu uz daudziem skolēnu dziesmu svētkiem, tostarp arī uz lielajiem dziesmu svētkiem, un, esot svētku virsdiriģentam, man ir vienreizēja iespēja uzlikt savu roku uz mūsu dziedāšanas pulsa Latvijā. Man personīgi visskaistākie brīži saistās ar maniem ceļojumiem vai nu uz Balviem, vai Daugavpili, Liepāju, Ventspili, kur mēs strādājam nelielākā pulciņā, kurā ir iespējams redzēt dziedātāju acis, aprunāties ar viņiem un viņu skolotājiem. Uz kopmēģinājumiem es braucu nevis kā sakaitināts inspektors, bet es braucu ar nostāju: kā jums šo ceļu padarīt vieglāku un saprotamāku. Domāju arī par to, lai celtu dziedātāju pašapziņu, lai viņi apzinātos savu vērtību, tāpēc katrā vietā es saku - bez jums kopkoris var tik labi nenoskanēt, bet, lai tas tā būtu, katram jāuzņemas arī zināma atbildība. Šobrīd vēl joprojām labi funkcionē bērnu, un katrā korī ir tomēr diezgan profesionāli izglītoti bērni, kas mācās mūzikas skolās, tas ir kora balsts, kuru skolotājs var "apaudzēt" ar pārējiem dziedātājiem. Kopmēģinājumos es mēģinu stāstīt, ka mūsdienās mēs nevienu nevaram vairs pārsteigt ar to, ka labi izskatāmies, iemācāmies no galvas vārdus un tā tālāk. Mums jāvar katras dziesmas dvēselīti atsegt, ir jāsaprot tas, ko dziedi, lai to tālāk citiem pastāstītu. Un šis skašu II posms ir brīdis, kad mes ceram, ka nošu kļūdām vairs nevajadzētu būt, nu vajadzētu būt stadijai, kad mēs baudām mākslu.''

Iespējams, ka daudzi no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gaida kaut ko līdzīgu XXIII Vispārējo dziesmu svētku Jauniešu koru koncertam - populāras, bieži vien vienbalsīgi dziedātas melodijas ar instrumentālo pavadījumu un solistiem. IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma iekļauj gan atskatu uz iepriekšējiem svētkiem, gan speciāli svētkiem rakstītus darbus. Kāpēc ir būtiski, lai svētkos izskanētu tieši tradicionāla kormūzika - daudzbalsīga, bez pavadījuma dziedāta?

Arvīds Platpers, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, virsdiriģents: ''Lai izvērtētu populārās mūzikas ienākšanu jauniešu svētkos, jāieskatās tālākā pagātnē. 1989.gada skolēnu dziesmu svētkos es biju virsdiriģents un piedalījos arī Rīcības komitejā, kas noteica svētku programmas saturu. Divus gadus pirms svētkiem 1987.gadā tika izvēlēts repertuārs un, kā jau tolaik tam vajadzēja būt, vairāk kā puse programmas bija tā laika ideoloģiskas dziesmas. Janvārī, pateicoties režisora Mozera iniciatīvai, tika nomainītas 13 dziesmas (gandrīz puse repertuāra). Tajos svētkos pirmoreiz tika nodziedāta daudzbalsīga Latvijas himna, ''Nevis slinkojot un pūstot'' un J.Lūsēna "Labvakar, Latvija!", kas tad arī bija pirmā bezdelīga populārās mūzikas ienākšanai svētku repertuārā. Tobrīd bija izskanējuši arī Z.Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" koncerti Sporta manēžā, un mēs ļoti ātrā tempā izveidojām melodiju "Latvju zeme vaļā stāv" un "Mazs bērniņš krustcelēs" aranžējumu koriem. Starp citu, partitūra koriem tika iedota tikai martā, bet diriģenti un kori ar milzīgu entuziasmu visas tās dziesmas ļoti īsā laikā apguva un neviens nepukstēja un nekurnēja, ka par daudz, par grūtu vai pārāk vēlu. Un es domāju, ka tie bija pirmie tā laika emocionālākie svētki.

Pēc tam, tam 1995. gadā populārās melodijas netika iekļautas svētku programmā, saglabājot latviešu kordziedāšanas tradīciju, kas vairāk balstās uz a capella dziedāšanu. Bet 2000. gadā mēs apzināti veidojām programmu, kas būtu sabalansēta - puse koncerta veltīta tradicionālajai a capella dziedāšanai un otra puse, kuras pamatā bija ideja par atvadīšanos no tūkstošgades, it kā paraudzījāmies, kas notiek pasaulē ar ārzemju dziesmu palīdzību, un speciāli šiem svētkiem Z.Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu. Un svētki izdevās dzīvīgi un atraktīvi.

Bet nūjai ir divi gali - vienmēr paliks jautājums, ko mēs gribam atstāt nākotnei - vai mēs gribam atstāt tradīcijas, kas prasa ārkārtīgi rūpīgu, mežonīgi grūtu darbu, kas jāsāk ar pirmo klasi, lai varētu iemācīt un attīstīt harmonisko dzirdi masveidīgi, vai mēs atsakāmies no šī mērķa, atsakāmies no tradīcijas, kas ļauj mums teikt - jā, mēs esam latvieši, jo mēs mākam dziedāt. Tāpēc, nākotnē raugoties, mums svētki ir jāveido tā, lai mēs varam teikt, ka tie ir dziesmu svētki, nevis festivāls vai projekts. Tāpēc ir vajadzīgas šīs tradīcijas, kas sākas jau skolā pirmajās klasēs, citādi mēs varam šos svētkus pazaudēt, vismaz tādus, kādi tie bija vēsturiski. Jo mūsu dziesmu svētkiem tomēr ir tāda neizpētīta enerģētiskā aura, kas ir jūtama pat tādos svētkos, kurus paši kritizējam kā neizdevušos.''

Šobrīd, kad tikko kā sākušās II kārtas skates, dziedātājus un diriģentus interesē, kas ir tas būtiskākais, kam pievērsīsiet uzmanību koru skatēs?

Romāns Vanags, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas zēnu kora diriģents, svētku virsdiriģents: ''Es pēdējā laikā pievēršu uzmanību, manuprāt, pašam pamatam - kora diriģentam, jo bez kora diriģenta tas rezultāts nav sasniedzams. Bērni, kā jau mēs zinām, piedzimst pilnīgi vienādi, vai gandrīz vienādi, bet katram ir iespējas attīstīties, un attīstības iespējas ir atkarīgas no skolotāja. Bieži manā praksē ir bijis, ka pirmajā brīdī skolā uzņemam bērnu ar it kā nepietiekamiem dotumiem un metodiski strādājot ar solfedžo, pateicoties tiem skolotājiem, kas ar viņu strādā, bērns izaug, attīstās un kļūst muzikāls. Tas pats ir ar koriem. Arī šodien (Tukuma rajona koru skatē) varēja redzēt koru diriģentus, par kuriem redzams, ka viņš to kori vada, viņš ir kora dvēsele, personība, kuram ir arī pietiekami prasmes sabalansēt tās balsis, kas ir sanākušas kopā, un radīt kopēju tēlu. Un šādiem koriem žūrija vairs nav tik svarīga, jo redzams, ka koris dzīvo kopā. Un tas ir ideāls, ja nevis žūrija nosaka to, kā dziedāt, bet paši bērni ar savu skolotāju nosaka to, kādā veidā viņu dziedātā mūzika izskanēs.''

Virsdiriģenti svētku gaidīšanas procesā piedalās visa gada garumā - braucot uz kopmēģinājumiem, tiekoties ar koru diriģentiem, piedaloties sadziedāšanās koncertos. Kāds iespaids ir radies par skolu jauniešu gatavošanos svētkiem?

Eduards Grāvītis, Rīgas Imantas vidusskolas un Rīgas Franču liceja koru diriģents, svētku virsdiriģents: ''Tie bērni, kas ir atbraukuši uz kopmēģinājumu un kas ir pieķērušies šim lielajam darbam, ir ļoti pozitīvi motivēti. Tā ir arī mūsu Latvijas jaunatnes labākā daļa, jo viņi ir motivēti uz kaut ko gaišu un priecīgu - mums nav drūmu dziesmu, visas ir ļoti jauneklīgas, vienalga, vai tapušas gadu gaitā, vai pēdējā laikā, visa programma ir gaiša un sirsnīga. Arī bērniem, dziedot gaišu mūziku, noskaņojums ir gaišs un pozitīvs. Protams, ir novadi, kur dziedāšanas kvalitāte ir labāka, ir novadi, kur vairāk jāpastrādā. Arī pats es uz kopmēģinājumiem eju ar lielu gaišumu un varu teikt, ka bērni ir atsaucīgi. Darbā ar viņiem humors noteikti ir daudz labāks līdzeklis kā dusmu izpausmes. Tāpēc man gribētos novēlēt visiem dziedātājiem un viņu diriģentiem vislabāko, gaišāko noskaņojumu, tiem, kas ir godprātīgi sagatavojuši repertuāru - sasniegt dziesmu svētku estrādi. Virsdiriģentiem varētu vēlēt būt pozitīvi uzlādētiem, lai gan mūs jau uzlādē paši bērni - tas gandarījums, ko es gūstu no kopkora, mani padara daudz jaunāku un gaišāku.

Tukuma rajona dziedātāji skatē sevi parādīja kā dziedāt gribošus un varošus - no dziedāšanas kādu Tukuma 2.pamatskolas zēnu kora koristu neatturēja pat lauzta kāja - kruķi padusē un uz skatuvi! Tas ir aicinājums arī pārējiem Latvijas dziedātājiem gavilēšanu neatlikt tikai uz svētkiem, bet sākt jau tagad!''

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535