Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299245
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Nāc dejot uz Vidzemi
II daļa

Baiba Šteina,
žūrijas komisijas locekle, TDA "Zelta Sietiņš" vadītāja

...jutāmies kā Dievam azotē! Tā gribas teikt pēc lieliskās pavasarīgā vakara pastaigas Kalnmuižas parkā un patīkamās naktsguļas Smiltenes Kalna ligzdas viesnīcā. (Jā, bija gan laba dzīve vācu baroniem Latvijā! Mājīgi, sakopti, viesmīlīgi utt.) No rīta muižas parkā klausījāmies un vērojām svēteļu izdarības. Pa...va...sa...ris! Ceļš zem kājām ved uz pašu Latvijas malu - Malienu - pirmās latviešu ābeces sastādītāja, pirmā Bībeles tulkotāja mācītāja Ernesta Glika, viņa audžumeitas Marijas Skavronskas, vēlākās Krievijas ķeizarienes Katrīnas I, bet, galvenais, Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša dzimto pusi. Kas labāk pateiks : 

"Kā tad tā, malēniet, Malienas ziema,-
vēl nav pusnakts - nekur nav gaismas.
Vai tad cilvēkmitekli vajadzēs taustīt,
vai tad nekur neķekato,
vai tad nekur nevakaro
vai tad nekur nedanco?"

Slavenais novadnieks var nesatraukties: dejo Malienā... un dūšīgi - 23 kolektīvi no Alūksnes, Ziemeriem, Jaunannas, Bejas, Ilzenes, Liepnas, Zeltiņiem, Pededzes, Apes, Malienas. Tādi, lūk, skaisti latviešu vietu nosaukumi. Jāuzteic un jāapbrīno skates organizētāju un rīkotāju prasme sakārtot, "sabīdīt" visus skates dalībniekus nelielajās Kultūras nama telpās. Bet viss rit apbrīnojami raiti, ir mājīgi un jautri. Kaut vai sākot ar pieckrāsu kaķiem (ļoti gaumīgas, mīlīgas maskas un atraktīvi lomu izpildītāji), no kuriem šodien pati galvenā sarkanā kaķumeitene Polka - deju dieviete, turpinoties ar asprātīgo skates vadīšanu, katram kolektīvam veltot kādu labestīgu vārdu, pastāstot ko interesantu (mēs uzzinājām, ka Beja ir arī Portugālē, bet Zeltiņu skola skatē piedalās pirmo reizi) un beidzot ar oriģinālo vietējās komponistes Irēnas Andranovas sacerēto kophimnu "Es uzzīmēju pasauli", kuru aizrautīgi izdziedāja un izdancoja visi skates dalībnieki, žūriju ieskaitot. Tas atdzīvina skates gaitu, noņem sasprindzinājumu.

Tomēr te ir Latvijas zemes mala - pierobeža. Ne jau gaužoties, bet gan sava darba vērtību apzinoties, dažas atziņas pauž Astrīda Bētere, kas ir Alūksnes rajona valsts kultūras inspektore, Dziesmu un deju svētku koordinatore: "Mūsu bērniem ir liegts daudz no tā, ko saņem pilsētnieki. Lielākā daļa no viņiem nāk no mazajām skoliņām, rajonā bezdarba līmenis ir katastrofāls. Skatuvi šie bērni pirmo reizi ierauga skates laikā. Tomēr, kad es redzu viņus skaisti saģērbtus, dejojošus, es skaidri zinu, ka šajā dienā viņi jūtas kā paradīzē. Katra no skolotājām visas savas zināšanas iegulda bērnos, kā, piemēram, skolotāja Brigita Bijone. Kas gan republikā zinātu kaut ko par tādu Liepnu, ja tur nestrādātu tāda fanātiķe kā B. Bijone?" Tā jau arī ir! Liepnas deju skolotāja Brigita Bijone ir vēl viena unikāla pilnībā nenovērtēta parādība Latvijas bērnu deju pasaulē. 1952. gadā pēc Valmieras pedagoģiskā institūta beigšanas no 1960. gada viņa sāk strādāt Apes pagasta Sikšņu skolā Liepnā. Pēc izglītības pamatskolas priekšmetu skolotāja, Brigita Bijone par aizraušanos ar deju saka: "Es tā skatījos, skatījos ar baltu skaudību uz dejotājiem, līdz beidzot nolēmu, ka ir jāmēģina pašai. Rādās, ka izdevās. Ja vajag, arī pati saceru dejas saviem dejotājiem. Esmu visu Latvijas Skolu jaunatnes Deju svētku dalībniece. Ar īpašu mīlestību atceros skaistās Harija Sūnas dejas, savdabīgas bija Ulda Žagatas ieceres. Tagad jau tās dejas arī bērniem kļuvušas tādas "trakotīgas"! Mazāk no tautiskā, ienāk mūsdienu ritmi. Lauku bērni nav tam sagatavoti". Jāatzīst gan, ka pašas skolotājas B. Bijones bērni šīs skates izgājienam bija gana labi sagatavoti. Citu vidū viņi izcēlās ar īpaši rūpīgi piemeklētiem tautas tērpiem un frizūrām, labu skatuves stāju, sirsnīgiem smaidiem. Lūk, rezultāti - no 28 skatē dejojošiem kolektīviem 20 var gavilēt! Viņus gaida Rīga! Starp viņiem ar otro labāko rezultātu rajonā - 44.94 punktiem ir Liepnas 1.-2. klašu dejotāji, kuri īpaši labi "vārīja putriņu", uz Rīgu tiek arī Liepnas 3.-4. klašu kolektīvs. Rajonā līderu godā skolotājas Daigas Mihelsones Alūksnes pilsētas BJC "Enku drenku" dejotāji. Liekas, ka vislielākais prieks par savu dejotāju sniegumu (un tam pievienojos arī es) ir Pededzes deju skolotājai Ludmilai Uglovskai. Visas 3 grupas, kuras piedalījās skatē ir izcīnījušas ceļazīmi uz Rīgu. Lielākā daļa no viņiem ir krievu tautības bērni, vai arī nāk no jauktām ģimenēm. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs - Pededze atrodas tikai 8 km no Krievijas robežas un ciematā 75-80 % iedzīvotāju ir krievi. Skolotāja pati ir vietējā, pededziete, pati latviešu dejas mācījusies pie skolotājas Olgas Sīpolas, studējusi Pleskavas pedagoģijas universitātē, tur dejojusi kolektīvā. Pašlaik līdztekus fizikas, matemātikas un informātikas zinībām Pededzes bērniem māca latviešu dejas. Skolotāja L. Uglovska uzskata: "Ja deja ir temperamentīga, tā vieglāk padodas krievu bērniem, bet plūstoša, maiga - tas latviešiem. Bērni visas dejas dejo labprāt, viņiem tās patīk. Man nav problēmu ne ar bērniem, ne ar viņu ģimenēm. Vecāki ir ļoti atsaucīgi, kaut arī daudzi no viņiem ir bezdarbnieki, nekad neko neatsaka." Šādu gaišu optimisma piepildītu domu pavadīti atstājam Alūksni, un es vēlu šejienes un, protams, arī visiem Latvijas deju skolotājiem, novēlēt - mīļie, kolēģi, izturību, spēku un ticību jūsu svētīgajā darbā!"

Mazs pārbrauciens, un esam jau Gulbenē. Te jau jūtam Lielo svētku apgriezienus, darbojas Latvijas TV, žūriju intervē meiteņu elks Lauris Reiniks. Dejotāji ir tādi sasparojušies, vāzēs un sveicēju rokās smaržo sniegpulkstenītes... Pacilāta pavasara svētku noskaņa! Un kā nu ne! Gulbenē taču mīt 2000. gada VIII Skolu jaunatnes Deju svētku Lielās Balvas ieguvējs skolotājas Edītes Ķikustes "Rūsiņš"! Gulbenieši arī šogad negrasās deju latiņu nolaist zemāk: no 27 skates kolektīviem 12 saņem atzīmi pāri 40 punktiem! Īpaši veiksmīgi startē skolotājas Zaigas Mangus vadītie deju kolektīvi, kuri pārstāv gan Gulbenes KC, gan Litenes pamatskolu, gan Stāmerienas dejotājus. Var tikai apbrīnot un cienīt šīs deju skolotājas spēku un atdevi skatei, sagatavojot 7 dažāda vecuma deju kopas, kuru rezultāti visi tuvu un pāri 40 punktiem. Tomēr, kā redzam, ko jaunu iecerējuši pagājušo svētku labākie dejotāji! Deju skolotāja Edīte Ķikuste, kas ir arī Gulbenes ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja un šogad izvadīs lielajā dzīvē savu 12.b klasi, kā vienmēr ir optimiste, smaida savu šķelmīgo smaidu, smej savus gardos smieklus. Viņai piemīt spēcīga pašapziņa, kuru viņa kaut kā īpaši spēj iedvest saviem dejotājiem. Nevar arī starp visiem "Rūsiņa" jauniešiem nepamanīt īpaši skaisti dejojošos 2004. gada Gulbenes "Mis un Misteru" Zani Jansoni un Kārli Karoli. Tāpat zālē nevar nepamanīt visos nozīmīgākos deju pasākumos klātesošos - staltu, mazliet sirmot sākušu kungu un simpātisku, siltu smaidošu kundzi. Deju pasaulē viņus zina katrs, tie ir ilggadējais Gulbenes rajona virsvadītājs Kārlis Vents ar kundzi. "Rūsiņa" skolai viņš uzticējis abus mazdēlus - Kārli un Mārtiņu Karoļus. Tāda, lūk, pēctecība! Vai skolotājai E. Ķikustei ir viegli, vai grūti? Viegli, jo blakus labi kolēģi un padomdevēji, grūti, jo katru gadu no jauna viss jāsāk no jauna. Viņas bijušie dejotāji ir labs papildinājums labākajiem Rīgas Tautas deju ansambļiem. Viņai paliek pirmās skolotājas gods. Spēku darbā dod: "Tās dejas, ko mīl tauta, dejas, kas rada un apliecina skaisto. Man tādas ir Harija Sūnas "Audēju deja" un "Pie Daugavas". Man viens no galvenajiem principiem ir cieņa pret paaudzēs radīto." Cienot to misionāra darbu un atdevi, kas ieguldīta simtu deju skolotāju un tūkstošu dejotāju darbā, atļaušos Vidzemes dejotājiem veltīt vēl vienu rakstiņu, bet šo pabeigt ar dižā Malēnieša teikto:

Sniegpulkstenīši ir rūķu baznīczvani.
Nezin, kas par svētkiem naktī bija.
Visi dārzi sudrabaini zvanīja.
Un silts lietus viņiem pāri lija.
Un es arī zvanījos. Pēc tam.
Pilnīgi, kā bērnībā tas gadās.
Un stāv sniegpulkstenīši, no iekšas starodami.
Laimīgi. Un savu padarījuši.

Kas gan mums liedz katram justies laimīgam kā sniegpulkstenīšiem pavasarī?!

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535