Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299186
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Nāc dejot uz Vidzemi
I daļa

Baiba Šteina,
žūrijas locekle ,TDA "Zelta Sietiņš " vadītāja

Tāds pavasarīgs bērnu dienu dzejolītis nāk prātā 8. aprīļa rītā uzsākot Deju, žūrijas lielā maratona pēdējo etapu. Dodamies uz Vidzemes novada skašu pirmo pilsētu Limbažiem. Vidzeme deju aprindās izsenis tiek uzskatīta par latviešu dejas mākslas veicinātāju, virzītāju, atbalstītāju. Te savu virsvadītāja māku daudzus gadus kaldināja ilggadējais Limbažu rajona virsvadītājs, deju lielmeistars, horeogrāfs Uldis Žagata, te - Valmierā - tradicionālajā jaunrades deju konkursā tiek rasti un cildināti arvien jauni dejraži, te ir Smiltene ar leģendāro "Ieviņu" un Madona ar ne mazāk leģendārās deju skolotājas Rubenes iedibināto deju skolu, kura tagad izceļas ar vislielāko deju kolektīvu skaitu lauku skolu vidū. Vidzeme mēdz pārsteigt. Kā būs šoreiz? Apkopojot, vai kā tautā mēdz teikt "apsmadzeņojot" Vidzemē vēroto, priekšplānā man izvirzījās šāda problēma - paaudžu maiņa Latvijas deju pasaulē, pirmā skolotāja vieta un atbildība, tradīciju pārmantojamība un audzēkņu cieņa. Nenoliedzama ir patiesība, ka dejā visa sākums un pamats ir pirmais deju skolotājs, tas cilvēks, kurš mazajam knēvelim iemāca pirmos deju soļus, ievada sarežģītajā dejas tēlu pasaulē, ievada jauno draugu pulkā. Savus pirmos skolotājus ar labiem vārdiem piemin visi manis intervētie cilvēki. Limbažu rajonā no 1965. gada tāda deju skolotāja ir Taisa Aruma, no 1970. gada viņa ir arī rajona bērnu deju kolektīvu virsvadītāja. Izaudzinājusi vairāk kā desmit jaunus deju kolektīvu vadītājus, starp viņiem arī iznesīgo, jauno deju skolotāju Andi Lēnmani un enerģisko Inetu Indriksoni, kura tiek virzīta rajona virsvadītājas amatam. Iespējams, šis gads Limbažu rajona bērnu deju kolektīviem nebija pats veiksmīgākais, daudzās mazajās lauku skoliņās bērnu skaits sarūk, nav iespējams izveidot pilnu attiecīgo vecuma grupu. Un var tikai uzslavēt pašaizliedzību, ar kādu savā mazajā Bīriņu pamatskolā ilgus gadus strādā Ilga Bikovska! Šā gada skates nolikums pieļāva dažādi interpretēt sastāvu veidošanu, un tas Limbažu skatē sagādāja nepatīkamus mirkļus dejotājiem. Tieši dejotājiem, jo skolotāji, šķiet, visu varēja saskaņot un noskaidrot jau pirms skates. Vai labākais veids risināt iepriekš nerisinātas problēmas ar neglītām sūdzībām par savu skolotāju ir tas labākais veids? Tas lai paliek uz rakstītāju sirdsapziņas. Var jau to skaidrot ar paaudžu maiņu, bet deju skolotāja Taisa Aruma ar rezultātu 42.80 (5.-6.kl.grupā) pierāda, ka joprojām ir labākā bērnu deju kolektīvu vadītāja Limbažos. Savdabīgu, ļoti artistisku dejas izpratni demonstrēja Ainažu dejotāji skolotājas Solveigas Muciņas vadībā.

Tēmu par paaudžu maiņu Latvijas bērnu dejas pasaulē var turpināt, stāstot par skati Ogres kultūras centrā 9. aprīlī. Rajona virsvadītājs Ilmārs Dreija skatītājiem un žūrijai ir sarūpējis jautrus mirkļus trīs skates vadītāju, jauku meiteņu Rutas, Margaritas un Santas personās. Savukārt, Ogres rajona izglītības pārvaldes vadītājas Rutas Krūkles dalībniekiem teiktie vārdi bija vislabestīgākie un vispersoniskākie no līdz šim dzirdētajiem: "Nesatraucieties, mani mazie eņģelīši! Lai konkursa smagā nasta jūs nebaida! Visās Latvijas malās ir talantīgi bērni, bet jūs man esat vistalantīgākie!" Šajā rajonā ir izaugusi arī viena no talantīgākajām republikas jaunajām deju skolotājām -Lielvārdes deju kolektīva "Pūpolītis" vadītāja Iluta Mistre. Viņa uz skati atvedusi visas 5 vecuma grupas, un visas tās saņem atzīmi tuvu un pāri 45 punktiem. Šādi rezultāti nedod iespēju kolektīvam startēt finālskatē, un tas ir žēl, jo Ilutas Mistres deju pedagoga rokraksts ir īpatns un savdabīgs. Apbrīnu un patiesu cieņu izraisa Suntažu deju skolotājas Veronikas Reinicānes veikums. Viņa atkal un atkal pierāda, ka solīdi gadi nav šķērslis, jo Suntažu skolas "Masalīši", startēdami trijās vecuma grupās, ar saviem rezultātiem apliecina, ka ir līdzvērtīgi pretinieki labākajiem. Suntažnieki 7.-9. klašu grupā (vadītāja Aiga Jermaka) iegūst augstāko rezultātu Ogres rajonā - 47.3 punkti. Skolotājas Reinicānes dejotāji pārstāv to īpašo latvisko dejošanas stilu, kam raksturīga precizitāte, zināma atturība, sirsnīga attieksme partneru starpā. Tādas vienkāršas, bet dziļi tautas tradīcijās balstītas ir arī Veronikas Reinicānes veidotās dejas - VII Dziesmu un deju svētkos dejotā "Situ koku uz kociņa" un šīgada "Tā saulīte rotājas" (sākotnējais nosaukums "Vītenītis"). Vēlēsim šīs paaudzes deju skolotājiem vēl ilgu, radošu dejisku darba dzīvi, jo viņi nenoliedzami ir mūsu bērnu dejas pastāvēšanas pamats. Un kam gan to labāk saprast un novērtēt, kā jaunajiem deju pedagogiem, jo viņi taču visi nāk no savas bērnības dejām. Tā tāda liriska atkāpe, kas savu patiesību apliecināja arī turpmāko skašu gaitā.

Cēsu rajonā 10. aprīlī pieredzējušais virsvadītājs Māris Brasliņš izvedis tautās 53 sava rajona kolektīvus. Viņa savaldību, perfekto stāju un ārējo mieru var tikai apskaust, arī paša vadītie 4 "Miķelēnu" kolektīvi ir labi sagatavoti. Braucot uz Cēsīm, ticējām, ka redzēsim labu deju skolu. Jau zināmie iepriekšējo gadu favorīti un sāncenši - nītaurieši un Jaunpiebalgas dejotāji. Skolotājas tik atšķirīgas! Nītaures "Šurumburuma" (skatē piedalās 4 vecuma grupās. 5.-6. un 7.-9. vada Anta Paula) vadītāja, šarmantā, gaisīgai balerīnai līdzīgā Lilita Jansone, var lepoties ne tikai ar augstajiem rezultātiem (visām grupām pāri 40 punktiem), bet arī ar to, ka viņas veidotā horeogrāfija dejai "Pūcīte" iekļauta lieluzveduma "Ritums" programmā. Šajā skatē par "Pūcīti" es 50 punktus piešķīru Cēsu "Randiņam" un Lāsmas Skutānes vadītajiem "Piebaldzēniem - II". To, ka skolotājas L. Skutānes dejotāji prot atklāt "dejas dvēseli", īpaši savā manierē interpretēt deju, vienmēr atrast kādu īpašu "rozīnīti" dejas sniegumā, zināju jau sen. Un šīgada skatē viņi to apliecināja atkal. Laikā starp diviem Deju svētkiem skolotāja Lāsma paspējusi kļūt par māmiņu divām jaukām meitiņām - 4 gadīgai Elzai un 2 gadīgai Justīnei. Jaunpiebalgā nostrādāti jau 11 gadi, savu deju skolotājas mākslu Lāsma atklāj arī mums: "Mans pirmais deju skolotājs bija slavenais piebaldzēns Oto Vāliņš. Bērnībā gribēju kļūt par režisori, bet mamma pierunāja izvēlēties deju skolotājas amatu, jo tie vienmēr būšot vajadzīgi. Laikam tā teātra mīlēšana man liek katru deju uztvert kā mazu teātra izrādi. Mani sāpina tas, ka Deju svētku koncepcija tiek radīta pēdējā mirklī, t.i., gadā un arī tad vēl mīcīta un mainīta. Un tad jau konkursos atlasītās dejas tiek "piemērotas" jaunradītai koncepcijai". Savu audzēkņu "ne sevišķi augstos rezultātus" - 42,74,42.3,44.04! -Lāsma skaidro ar to, ka lauku skolās aktīvie bērni ir aizņemti ar visu - sporto, dzied, dejo, zīmē utt. Un vēl: "Šogad es viņus laikam pārbaidīju, jo zuda dejas prieks. Pārāk lielu atbildības nastu uzliku. Te nu jāsaka - Un tad iznāca Viņa!". Manekenei līdzīgā Sandra Jonaite ar 4 Cēsu Kultūras centra deju kolektīva "Randiņš" sastāviem skatē iebrāzās kā tāds deju viesulis! Smaidoši, asi, drastiski, precīzi! Katra deju skolotāja sapnis! Skolotāja Sandra saka: "Sešus gadus pašas audzināti!" Viņa pati dzimusi un pirmos deju soļus spērusi Liepājā, mācījusies un dzīvo Rīgā, bet savu deju pedagoga prasmi apliecina un pierāda Cēsīs. Divi no viņas kolektīviem (5.-6.kl. ar 48,5 un 7.-9. kl. ar 48.2 punktiem) ir finālskates dalībnieki. Būs interesants cīniņš!

12. aprīlī izbraucot uz Smilteni, beidzot noticam pa īstam - pavasaris klāt! Spoža saulīte, maigs vējiņš un tīra, sakopta Vidzemes pilsēta! Skati uzsāk brašs skolēnu pūtēju orķestris. Kas šiem, ko nepūst - skate jau bijusi, ceļš uz svētkiem ir garantēts. Tīrās gaviles! Skati atklāj Valkas rajona padomes priekšsēdētājs, IX Skolēnu Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs Uldis Berkenšteins, droši solot, ka nauda Rīgā braukšanai pietiks visiem! Visu skates laiku dejotājiem līdzi jūt arī Valkas rajona izglītības pārvaldes priekšnieka vietnieks, kurš savulaik pats bijis dejotājs un labi zina, kā trīc dejotāju kājas bargās komisijas priekšā. Nu nav jau tā komisija ne tik barga, ne tik neaizkustināma! Protams, visi gaida TDA "Ieviņas" uzstāšanos. Bet gana labi priekšnesumi ir visā skates gaitā. 1.-2. un 3.-4. klašu grupā notiek tāda kā sacensība Smiltenes "Knēvelīšu" (vadītāja Laura Reimane), "Dadzīšu" (vadītāja Māra Leja) un Valkas "Vainadziņa" (vadītāja Skaidra Smeltere) starpā. No mazajiem dejotājiem staro dejotprieks, kājas cilājas itin augstu, tērpi rūpīgi sakopti. Sākot no 5.-6. līdz 10.-12. klasei pārsvaru ņem smiltenieši. Ievas Adāvičas 7.-9. klases dejotājiem es dodu 50 par "Sudmaliņām", bet TDA "Ieviņas" I un II sastāvam pēc mana vērtējuma abas dejas pelnījušas 50 punktus! Tomēr kāds no komisijas saskatījis kādu melnumiņu, un gala atzīme I - 49.96, II - 49.94 punkti! Kā sasniegt šādus rezultātus, jautāju Ievai Adāvičai. Viņa pati sevi raksturo: "Esmu Liepājas meitene, kurai joprojām vējš galvā!" Dzimusi profesionālu mūziķu ģimenē, par spīti visiem gribējusi kļūt par balerīnu. Bet Rīga tālu, meitene maza. Tā arī sapnis palika neizsapņots. Skolas gadi Ievai ritēja Valmierā, kura viņai tolaik likās mazpilsēta bez iespējām turpināt dejot. Pēc vidusskolas sekoja mācības Kultūras tehnikumā, tad Maskavas Kultūras institūtā, kuru veselības dēļ nācās ātri pamest. Astoņi darba gadi Valmierā par TDA "Gauja" vadītāju (izrādās, ka Ieva Adāviča ir arī slavenā horeogrāfa Jāņa Ērgļa pirmā deju skolotāja) un doma uz visiem laikiem pamest pašdarbību. Bet kāds gudrs kultūras darbinieks "atvilināja" Ievu uz Smilteni, un kopš 1977. gada Ieva Adāviča un "Ieviņa" ir nedalāmi jēdzieni. "Manas deju skolas pamatā ir klasika, treniņstunda vismaz 15-20 minūtes. Jā, es jau brīžam aizraujos, aizmirstu, ka zēniem galvenokārt gribas dejot ar meitenēm. Bet mani dejotāji zina, viņi ir pieņēmuši klasisko treniņstundu kā obligātu, nepieciešamu lietu. Es varētu strādāt arī lielpilsētā, mani ir aicinājuši, bet man nav pieņemama tā nesaticība, kas valda kolektīvu starpā. Vienīgais, kas man dod spēku tik daudzus gadus izturēt, ir daba, mežs, koki. Tur es atgūstu mieru." Spēks un pārliecība Ievai Adāvičai ir vajadzīgs arī šobrīd, jo viņa kā dejas "Mārtiņgailis" autore ir izvirzīta IX Latvijas skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītājas godā: "Ir jābūt atšķirībai starp skolēnu un "lielajiem" Deju svētkiem. Skolēniem vajag vairāk prieka, viņus nedrīkst mocīt bezgala ilgas stundas. Šiem svētkiem jaunajam cilvēkam ir jābūt kā stimulam turpināt dejotāja gaitas". Par savu gaitu turpināšanu skolotāja Ieva Adāviča var būt droša. "Ieviņas" rindās ikkatrs vērotājs varēja pamanīt īpaši iznesīgu, izcili dejisku melnmati. Smiltenes ģimnāzijas 12. klases audzēknis Kaspars Brūvelis pie Ievas (tā puisis dēvē savu deju pedagoģi) dejo jau 8 gadus, pašlaik palīdz arī kā asistents. Viņa nākotnes plānos ietilpst izmācīties par ainavu arhitektu, atnākt atpakaļ uz Smilteni, strādāt Domē un vadīt savu deju skolu, paralēli "Ieviņai", jo viņš grib iemācīt vienaudžiem to, ko pats māk, palīdzēt viņiem atraisīties radoši. Bet Ievai viņš ir pateicīgs par to, ka: "Savulaik es biju tāds kluss cilvēks. Viņa kaut arī reizēm mēģinājumos ir skarba, bet tādējādi liek ieklausīties teiktajā, liek izprast dejas un mūzikas dziļāko būtību. Viņa neko nesaka par velti, viņa grib tikai to labāko. Un tad tu pats sāc domāt, pats pieņem to. Tad saproti Skolotāju."

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535