Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261635
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Sadancošanās Latgalē
II daļa

Baiba Šteina,
TDA Zelta Sietiņš vadītāja, žūrijas komisijas locekle

Šķiet, ka neviens no Latvijas novadiem nav apveltīts ar tik daudz epitetiem kā Latgale: viesmīlīgākais, dzīvelīgākais, ezeriem bagātākais, kontrastainākais u.tml. Tomēr nereti diemžēl tas tiek minēts arī kā visnabadzīgākais. Vērojot ainu bērnu deju jomā, jāsecina gluži pretējais: Latgalē žūrijas priekšā stājās 189 deju kolektīvi, vēl gan sekos Vidzeme. Te arī saņemts līdz šim augstākais un pagaidām arī vienīgais vērtējums - 50 punkti. Preiļu 1. pamatskolas 3. - 4. klašu kolektīvs ar vadītāju Gaidu Ivanovu Jāņa Ērgļa "Es teciņus vien tecēju" un Olgas Freibergas "Brālīti" nodejoja tā, ka labāk vairs nevar! Vai būtu jādomā, ka Latgalē ir dejām īpaši piemērota aura, vai īpaši talantīgi bērni, vai visuvaroši, griboši un darbīgi skolotāji? Un Latgale turpina pārsteigt un priecēt...

Bet tagad visu pēc kārtas. Vēlā 29. marta vakarā ierodamies Rēzeknē. No rīta mūs modina baznīcu zvani, dižais Latgales Māras piemineklis un pavasarīgs dzestrums. Šīsdienas skati mazajā, bet mājīgajā Rēzeknes kultūras namā žūrijas pārstāve Zanda Mūrniece nosauc par līdz šim vislabāko Latgalē. Un tā patiesi bija, jo, kaut arī kolektīvi bija tikai 13, tie visi bija skatei godprātīgi gatavojušies, par to liecina rezultāti, kuri visiem kolektīviem bija augstāki par 30 punktiem. Te nenoliedzams ir rajona virsvadītājas, šarmantās Inetas Gleizdas nopelns, atlasot uz skati kolektīvus. Viņas pašas vadītie Rēzeknes 1. vidusskolas 1. - 2. klašu "Skali" un Rēzeknes valsts ģimnāzijas 10. - 12. klašu "Vadži" ieguva šīs skates augstākos vērtējumus. Kā īpašs atklājums te tika atzīmēti Rēzeknes Poļu un Rēzeknes 6. vidusskolu dejotāji. Sarunā ar šo skolu audzēkņiem Baibu Gailumu un Iļju Baranovu tika noskaidrots, ka latviešu dejas abi sākuši mācīties jau skolu pirmajās klasītēs, to iemīlējuši un uzskata, ka tā izrāda cieņu pret valsti, kurā dzīvo. Iļjas vecmātei un mammai arī ļoti patīk puiša aizraušanās ar latviešu deju un viņas to visnotaļ atbalsta. Protams, jauno cilvēku galvenā vēlme ir nokļūt Rīgā uz Deju svētkiem, gribas lai viņu dejai aplaudē skatītāju tūkstoši un gribas pastaigāt pa Vecrīgu. Novēlēsim viņiem šo prieku!

Rēzeknes rajonā 20 kolektīvi ar stipri vien pieticīgākiem rezultātiem. Droši vien te būtu līdzējusi stingrāka priekšatlase, kaut arī tieši starp šiem kolektīviem žūrijas locekle TDA "Dzintariņš" vadītāja, horeogrāfe Olga Freiberga bija saskatījusi ko īpašu: proti, visi astoņi deju skolotājas Ingūnas Ludboržas Nautrēnu vidusskolas 5. - 6. klašu kolektīva zēni smaidīja visu skates laiku! Arī to jāprot iemācīt!

1. aprīlī izbraucot uz Balviem, kā parasti pārcilājām atmiņas par iepriekšējo gadu skatēm, dalījāmies minējumos par iespējamiem rezultātiem, un nekas neliecināja par to lielo, patīkamo pārsteigumu, kuru guvām sapostajā, atsaucīgu skatītāju pilnajā Balvu pilsētas kultūras un atpūtas centrā. Jau ar pirmo pirmskolas grupas Kubulu pagasta "Cielaviņas" gaišo, lieliski sagatavoto un nodejoto iznācienu balvēniešu dejotāji mūs atbruņoja. Par to liecina kopējais rezultāts - no 27 kolektīviem deviņi ieguva vairāk nekā 40 punktus. Mazā zālīte atsaucīgi dzīvoja līdzi visiem deju kolektīviem, tie bija kā ģimeņu svētki. Sev blakus rindā ievēroju simpātisku sievieti, kura, turot klēpī nemierīgu mazu draiskuli, burtiski izdziedāja līdzi visas dejas. Un uz skatuves vairākās Kubulu pagasta dejotāju grupās bija vērojami bērni ar vienādiem sejas vaibstiem. Patiesi, no Laicānu ģimenes pieciem bērniem tautas dejas dejo trīs. Mazā sprigace Dagmāra gan būšot balerīna. Maija Laicāne ir Kubulu pagasta kultūras nama direktore un ar viņas gādību uz skati atvesti 4 kolektīvi, kuru "izgājiens" deva augstos rezultātus. Un kaut arī augstākais skates vērtējums pienācās Agra Veismaņa vadītajam kolektīvam "Rika", tas nemazina iespaidu, ka Kubulu pagastā ir tāds ģimenisks deju inkubators, jo, raugi, turienes kolektīvus vada Zita un Zane Kravales - meita un māte. Cerams, ka māte, kura pēc profesijas ir advokāte, bet deja ir viņas vaļasprieks, neapvainotos, ja teiktu, ka ar Zanes vēlmi strādāt par deju skolotāju Kubulu pagasts, Balvi, Latgale un, galu galā, pat Latvija ir ieguvusi jaunu, daudzsološu un varošu speciālistu. Zane diendienā studē Rīgā, dejo TDA "Rotaļa", cītīgi seko visām deju novitātēm republikā, mācās no labāko ansambļu pieredzes, bet nedēļas nogalēs ir dzimtajā pusē pie "saviem bērniem". Un, ja vēl uzzinām, ka viņas vecmāmiņa Vera Ivanova bija tā, kas 50. - 60. gados Balvu dejotājus veda uz skatēm Rīgā, jāsecina, deja ir tāds stiprs ģimenes pamats, lai gan šinī gadījumā var teikt arī otrādi.

Skaistā deju diena turpinās Preiļos, kur piedalās 20 kolektīvi, 11 no tiem atkal saņem vairāk par 40 punktiem! Par deju skolotājas (patiesībā - fizkultūras speciālistes) Gaidas Ivanovas prasmi un spējām iemācīt bērnus dejot ar tādu atdevi, izprast dejas domu un raksturu, sajust partneri un nest tautas tērpu vajadzētu rakstīt veselu traktātu, tas patiesi ir pētījuma vērts darbs! Un labs paraugs ir sekošanas vērts. Līdzās viņai lielisku darba novērtējumu saņēma arī citi Preiļu rajona deju skolotāji - Ilze Broka, Andris Usārs, Anita Ancāne, Dace Kursīte un Anna Kupre. Latiņa ir uzlikta ļoti augstu, kāds būs turpinājums? 3. aprīlī mūs gaidīja Viesīte, kur lieliski projektētajā, mājīgi uzturētajā un koptajā Kultūras pilī uz Latgales pēdējo skati pulcējušies 31 deju kolektīvs no Jēbabpils rajona skolām un kultūras namiem. Kā rajona neatņemama sastāvdaļa un apliecinājums, ka viss noritēs vislabākajā kārtībā, mūs sagaida ilggadējā izglītības darbiniece, Jēkabpils BJC metodiskā darba koordinatore Baiba Tonne. Viņas ilggadējā (jau 25 gadu) darba pieredze, rīkojot un organizējot rajona skolu pašdarbību, ir cieņas un apbrīnas vērta. Kā galveno labam darbam viņa izvirza, pirmkārt, nepieciešamību pēc profesionāli sagatavotiem skolotājiem, otrkārt, kā morālu, tā arī materiālu atbalstu visos vadības posmos. Un pati atzīst, ka viņas rajonā ar abām lietām viss tā kā būtu kārtībā...

Jā, dejas svētki Viesītē bija izdevušies. Jau sākot ar amizanto Vistas un Gaiļa pāri, kas atraktīvi virzīja skates gaitu, ar sirsnīgiem un saturīgiem Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Raščevska, rajona Izglītības nodaļas vadītājas Elgas Ūbeles, Viesītes vidusskolas direktora Andra Baldunčika un VJIC direktores, IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku izpilddirektores Agras Bērziņas apsveikumiem. Vēl tikai Jāņa Zābera konkursa uzvarētāja, mazā dziedoņa Laimoņa Lapiņa skanīgais aicinājums nākt līdzi ar zīli gavilēt un līksmība dejā var sākties! 13 rajona kolektīvi saņem atkal saņem vairāk nekā 40 punktus. Šaubas par to, ka labākie būs Sanitas Ziemānes "Danceri" žūrijai nebija, bet jāatzīmē, ka viņiem itin braši blakus turējās virsvadītājas Mārītes Kivlenieces, Andra Kivlenieka un Ingrīdas Kauranenas vadītās deju grupas. Žēl, ka pirms pieciem gadiem tik spilgti sevi apliecinošie Salas kultūras nama dejotāji ar vadītāju Aiju Rūlieti priekšgalā šogad bija pārstāvēti tikai vienā vecuma grupā - 7. - 9. klašu. Rezultāts gan labs - 45 punkti.

Vēl viens posms garajā deju maratonā noslēdzies. Apkopojumu par gūtajiem iespaidiem nu lūgts izteikt žūrijas loceklei, Valsts aģentūras TMC vecākai speciālistei horeogrāfijas jautājumos, IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes loceklei Marutai Alpai. Viņas "dejiskā" biogrāfija sākusies triju gadu vecumā dzimtajā Ādažu pagastā, un viņa vēl tagad atceras savu pirmo "Pulksteņu deju", kur pārējie bērni bijuši cipariņi, bet viņa - "pats pulksteņmeistars". Ar patiesu cieņu Maruta piemin savus deju pedagogus - balerīnu Asju Dobeli pie kuras viņa dejoja Berģu Kultūras nama baleta pulciņā, tad sekoja TDA "Ritenītis" ar leģendārajiem deju skolotājiem Jāni Upīti, Māru un Bazilu Bajāriem priekšgalā. Gatavojoties mācībām LVU, deju gaitas turpinājās TDA "Dancis". Maruta Alpa ir absolvējusi Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot deju skolotāja kvalifikāciju. Bet darba gaitas saistītās ar citu deju skolotāju kvalifikācijas celšanu, metodisku palīdzību viņiem, organizējot kursus, seminārus u.tml. Stāsta Maruta Alpa: "Uzskatu, ka deju tradīcijas Latgalē tiek koptas. Brauciens vienlaicīgi bija darbs un arī liela dāvana, jo saņemtais pozitīvo emociju daudzums ir neizmērojams. Šeit izdevās ieraudzīt īstas latviešu deju pērles. Brauciens rosināja pārdomas par deju skolotāju sūtību, atbildību, par viņu milzīgo lomu bērnu, pusaudžu un jauniešu dzīvē. Skolotājs ar savu darbu var bērnu iecelt deju saulītē, bet ne vienmēr tas notiek. Domāju arī par horeogrāfu atbildību, veidojot dejas atbilstoši vecuma un klašu grupām. Bet visam pāri stāv tās divas deju galvaspilsētas, kuru skatu laikā man pār abiem vaigiem tecēja sajūsmas asaras! Tas bija Rēzeknē un Preiļos, kur deju skolotājas bērniem ir iemācījušas ne tikai deju ābeci, kad dejotājs zina un pareizi izpilda deju soļus, prot turēt augumu, saprot un izjūt mūziku, bet, izprotot autora ieceri un domu, pats kļūst par dejas tēla radītāju, kļūst par mākslinieku."

Mēs patiesi ticam, ka jūnijā un jūlijā Rīgu piedancos, piedziedās un piegavilēs vairāk nekā 30 tūkstoši jauno mākslinieku!

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535