Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299204
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Sadancošanās Latgalē
I daļa

Baiba Šteina,
žūrijas komisijas locekle, TDA "Zelta Sietiņš" vadītāja

Brauciens uz Latgali agrā, salā dzirkstošā 23. marta rītā sākas ar satraucošām ziņām par gripas epidēmiju, kas sākusi plosīties Latgalē un straujā gaitā pārņem visu Latviju. Bet vai tad slimība, pat gripa, ir kāds šķērslis īstenam dejotājam? Visi taču ir dzirdējuši leģendas par to, ka dancotājs ierodas uz koncertu ar 39 grādu temperatūru, bet mājup dodas vesels kā gurķītis! Un patiesi, iebraucot mīlīgajā mazpilsētā ar zemajām koka mājiņām vienā, bet smagnējiem betona klučiem otrā ielas pusē, kas nepavisam neliecina par 21. gadsimta un Eiropas Savienības ienākšanu, pārliecināmies par dejotgribas lielo spēku. Ielās jau manām mazāku un lielāku bērnu pulciņus ar daudzkrāsainiem tautas tērpiem rokās un mugurā, bet vietējā kultūras namā mūs sagaida tādam lielam bērnu pulkam neparasti klusi sveicieni latviešu, latgaliešu un krievu valodās. Latgaliešu mēle skan arī kā koncertuzvedumā veidotā skates programmā, un vai nav jauki, ka pašsacerētu, speciāli deju skatei veltītu dzejolīti skaita Eva Moreino no Krāslavas pamatskolas:

"No saulītes zeltainās, no stariņa saulainā
Laukā lec un rotaļājas mazie zelta Saules bērni...
Visi līksmo, spīd un smaida,
Visi Saules bērnus gaida!"

Šīs skolas bērni veltījuši dzejoļus katrai dejai, bet Krāslavas pamatskola pārsteidz vēl ar to, ka trīs deju skolotāju - Aloīdas Andžānes, Intas Beikules un Valdas Timules apmācīti skatē piedalās 13 deju kolektīvi no otrās līdz sestajai klasei. Arī iegūtais punktu skaits priecē. Jāuzteic arī skolas vadība, kas rada un nodrošina apstākļus tik plašam dejotāju un skolotāju darbam. Un ieguvumi jau nav mērāmi tikai skaitļos, bet, kā atzīst paši skolotāji, dejojošie bērni ir savāktāki, apzinīgāki un varošāki arī mācībās. Vēl viens Krāslavas brīnums: jau ar pirmo solista uznācienu dejā "Tēva nav mājās" žūriju sajūsmināja deju skolotājas Irēnas Fjodorovas audzēkņi. Starp 29 Krāslavas rajona kolektīviem viņi saņēma visaugstāko punktu skaitu. Artistiski, drastiski, akurāti, dejas stilam atbilstoši saģērbti, šie bērni patīkami izcēlās. Un tikai vēlākajās sarunās noskaidrojās, ka Krāslavas Varavīksnes skolas mācību valoda ir krievu. Lūk, speciāli neizcelts, bet patiess sabiedrības integrācijas piemērs.

Patīkamu iespaidu bagātināti, dodamies tālāk pa zilo ezeru zemi. 24. martā mūs sagaida 31 Daugavpils pilsētas un rajona deju kolektīvs. Lai arī šoreiz pilsēta zaudē rajona priekšā, jāizsaka atzinība pieredzes bagātās Daugavpils deju skolotājas Aijas Daugeles, kas darbojas arī kā pilsētas kolektīvu virsvadītāja, un Renātes Ērmanes veikumam, sagatavojot savus dejotājus. Patīkami arī tas, ka pārējo vadītāju vidū sastopams vairums ļoti jaunu cilvēku.

Vērojot dejotājus, pavisam droši var apgalvot, ka savulaik skolotājas Čubas, vēlāk - Renātes Ērmanes ieliktie deju skolas pamati Ilūkstē ir pamatīgi un joprojām pilnveidojas. Par to liecina arī konkursā iegūtie punkti. Ilūkstes bērni skolotāju Daces Jurjevas un Anitas Meikšānes vadībā dejo arī citās vecuma grupās, un šķiet, ka te, līdzīgi kā Krāslavā, deja ir nozīmīgs audzināšanas līdzeklis. Par to pārliecināta arī deju skolotāja Dace Jurjeva: "Pie mums, Ilūkstē, deju tradīcijas ir pamatīgas. Daudzi mūsu vecāki ir dejojuši, tagad viņi to turpina vidējās paaudzes kolektīvos, un viņi, protams, grib, lai viņu bērni arī dejotu. Tamdēļ arī paši palīdz bērnus saģērbt, nāk uz koncertiem, brauc līdzi izbraucienos. Bērni ir lepni par to, ka vecāki skatās, ko viņi ir paveikuši. Mums skolā tradicionāli pastāv uzskats, ka ir jādejo, ka tas ir labi un skaisti, ka par to nav jākaunas." Uz jautājumu "Vai tad visur tā nav?" Dace atbild: "Dažviet tomēr ir tā, ka par dejotājiem smejas, ka viņi tādi saposti, gludām galvām, kārtīgi. Un pusaudži to nereti pārdzīvo." Anita Meikšāne, savukārt, stāsta par dejošanas tradīcijām savā pusē: "Izrādās, ka Alūksnē dejošana sākusies jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Mēs ļoti cenšamies saglabāt un kopt tradīcijas, ko iedibināja iepriekšējie skolotāji, un paši ieviešam arī jaunas. Lūk, izdomājām savam kolektīvam vārdu - "Ance". Tagad jau rīkojam savus īpašos "Ances svētkus". Pēc pirmā mācību pusgada svinīgi iesvētām kolektīvā pirmo klasīti. Katru reizi tas notiek savādāk, bet obligāti ir jānodod svinīgais zvērests, jādzied kolektīva himna, tiek izsniegtas piemiņas piespraudītes." Kas tad ir jāuzņemas jaunajam "Ances" dejotājam? "Pirmkārt, mīlēt deju - gan tautisko, gan mūsdienu. Otrkārt, dejot no sirds un "ar pilnu kāju" kā skatēs, tā arī ikdienā. Treškārt, nekavēt mēģinājumus, klausīt deju skolotāju aizrādījumiem. Ja partneris nesmaida un tu viņam uzmundrinot ieknieb sānos, raudāt un sūdzēties nedrīkst!"

Otrās klases dejotājs Edgars Romanovskis jau izbaudījis uzņemšanas priekus un pārbaudījumus, tagad gatavs doties uz Rīgu, jo grib izjust to garu, ko dod kopā dejošana lielā stadionā. Arī Ilūkstes 1. vidusskolas 12. klases audzēkne Kristīne Meikšāne, kura dejo jau 13 gadus un piedalījusies trīs Deju svētkos, sapņo tikt arī uz ceturtajiem, lai no visas sirds izdancotos savā vismīļākajā dejā "Lepna, lepna tā meitiņa". Rīga kā liels sapnis ir arī 18 kolektīvu dejotājiem no Ludzas rajona: no Mežvidiem, Pudinavas, Ciblas, Salnavas, Pušmucovas un Kārsavas. Viņi visi tik saposti, ceroši un smaidoši 29. martā bija pulcējušies Ludzas kultūras namā, kur viņus un žūrijas komisiju sagaidīja Pilsētas pele un viņas māsa Lauku pele. Jautras mīklas, anekdotes un parunas latgaļu mēlē priecēja visus skatītājus, ar īpašu muzikālo programmu uzstājās jaukās "Cielaviņas" meitenes. Viss, kā jau svētkos pienākas!

Svētki jau arī ir tā reize, kad velkam īpašu kārtu - pēc iespējas krāšņāku, tādu lai kaimiņmeita "aiz skaudības zila paliktu". Interesanti, ka šajā reizē Deju svētku skatēs Latgalē nedominē ierasti baltais Abrenes tērps, bet vērojama visai plaša krāsu gamma. Šoreiz īpaši izcēlās visi Kārsavas ģimnāzijas kolektīvi - viņu tērpos ķiršu sarkanais mijās ar debesu zilo un mijkrēšļa violeto toni. Deju skolotāja Vija Skuja, kas Kārsavā strādā kopš 1972. gada un pēc profesijas ir finansiste, un deju māku apguvusi pašmācības ceļā, uz skati bija atvedusi visu vecumu deju kolektīvus. Un skaistos Kārsavas puses tērpus rūpīgi izpētījusi, piemeklējusi un sagādājusi... Arī viņai sava rūpe, savs sakāmais: "Man visu laiku ir gribējies kustēties. Kad biju jauna, dejoju pati, kad vairs nebija tādas iespējas, izdomāju pamēģināt mācīt citus, līdz ar to pati izkustēšos. Un tā nu visu esmu panākusi tikai ar darbu, taču tā ir tikai viena puse, jo vēl jāpanāk lai darboties gribētu arī bērni. Viņi jau labprāt to dara! Jāteic, ka agrāk vecākus vairāk rūpēja bērnu nodarbošanās, bet tagad viņi laikam dejošanu uzskata par mazsvarīgu, uzsver, ka skolotājs ir atbildīgs par visu. Var jau būt, ka vecāki ir pārlieku noskrējušies, noguruši, bet, lai arī cik tu būtu noguris, ja esi uzņēmies audzināt bērnu, tev par viņu jāatbild, jādarbojas par visu vari, kaut vai gar zemi krīti!"

Savukārt Kārsavas dejotājs Ditmars Kašs par visu vari ir nolēmis nokļūt Rīgā uz Deju svētkiem. Jautāts, ko īsti Rīgā grib ieraudzīt, ko atrast, Ditmars atbild: "Gribu aiziet līdz Brīvības piemineklim un gājiena laikā nolikt tur ziedus."

Žūrijas komisijas locekles, TDA "Zelta Sietiņš" vadītājas Baibas Šteinas atsaukums-atvainošanās: "Atvainojos par iepriekšējā rakstā "Deju vēji Kurzemē - II" ieviesušos kļūdu: Ingus Skauģis dejo Talsu rajona Bērnu un jaunatnes centra deju kolektīvā "Rūdis" ar vadītāju Daci Kalniņu priekšgalā, kurš 10.-12. klašu grupā ieguva otro labāko rezultātu - 41,88 punktus.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535