Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Pirmdiena, 25.maijs
Gaviļnieki: Anšlavs, Junora

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3259792
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Deju vēji Kurzemē otrā daļa

Baiba Šteina,
žūrijas komisijas locekle, TDA "Zelta Sietiņš" vadītāja

Pūt vējiņi.... un tā mūsu žūrijas deju laiva, tas ir mazais autobusiņš, kas aiznes mūs tālāk Kurzemē. Trīs dienās, četras skates - 19.03 - Saldus rajonā, 20.03 - Liepājas pilsētā un rajonā, 22.03 - Talsu rajonā, skatīti un vērtēti 97 deju kolektīvi. Augstākie rezultāti - Talsu valsts ģimnāzijas deju kolektīvs "Delveri" vadītāja Lita Freimane, 7.-9. klašu grupā - 46,5 punkti un 10. - 12. klašu grupā - 44.58, bet arī viszemākie šo skašu rezultāti ir tieši Talsu rajonā - 21.13.

Bet visur mūs pavada divi galvenie jautājumi: - vai rajonu skates izvēršas par "mazajiem Deju svētkiem" un cik daudz no rajonu dejotājiem tiks uz "lielajiem svētkiem?"

Uz pirmo jautājumu droši var atbildēt, ka rīkotāji visur bija dūšīgi piedomājuši un piestrādājuši, lai svētki būtu dejotājiem, skolotājiem, vecākiem, arī žūrijai. Pat vairāk, liekas, ka ar īpašu nolūku ,rosināt un veicināt vietējo kultūras dzīvi, skates tika rīkotas nevis rajonu centros, bet, ja varētu tā teikt, "uz vietām". Saldenieki tikās pašā Leišmalē, Nīgrandes pagasta Kalnu kultūras namā - plašas, siltas un gaišas telpas, skatuve, par kādu Rīgas pašdarbnieki var tikai sapņot! Un arī priekšniecība - "tīrais sapnis!" Ausma Liepa, Saldus rajona un pagasta priekšsēdētāja par kultūras dzīvi rajonā rūpējas jau no 1975. gada. Viņas teiktajā jaušams īstens saimnieces tonis: "Man ir dejojošs pagasts, man dejo visas paaudzes un tas mani silda. Un tādēļ es arī atbalstu visus. Tagad es dzīvoju katram bērniņam līdzi. Tā ir tāda liela bagātība, iemācīties dejot, iemācīties dziedāt, un, ja cilvēkbērns to vēlas, tas ir jādara un jāatbalsta. Bija jau lielas summas jāizdod, lai visus apģērbtu, atvestu uz mēģinājumiem un skatēm. Vai viņi tiks uz Rīgu, nezinu, bet viņiem ir radīts viss, lai darbotos. Tas augošais bērns grib sevi izteikt, izkliegt savu pasaules jušanu. Un lūk, viņš izkliedz sevi dejā! Tāpēc vienalga kādam paaudzes pārstāvim es vienmēr saku: aiziet! Uz priekšu!" Labs virzītājspēks uz priekšu dejā ir rajona virsvadītāja, augumā tik sīkā, bet sīksta savā varēšanā un darbos. Inese Buša, kura pati uz skati ar teicamiem rezultātiem bija izvedusi dažādu vecumu grupu 6 kolektīvus. Viņa profesionāli pratusi arī uzturēt labu deju skolu pārējos rajona deju kolektīvos. Tā atkal būtu īpaša tēma par republikas deju skolotāju profesionālo sagatavotību un sagatavošanu. Līdz ar to man personīgi vienmēr rodas jautājums, kur paliek visi to dažādo republikas augstskolu beidzēji ar ierakstu diplomā "deju skolotājs, horeogrāfs?"

Šai sakarā īpaši pamācošs un interesants ir stāsts par Jaunauces pamatskolas deju skolotāju Ingūnu Balceri. Viņas vadītā kolektīva dejotā "Ganu polku" patīkami pārsteidza visu žūriju, gan ar īpašo, drastisko, dejas iecerei atbilstošo izpildījumu, gan ar dejotāju ārējo noformējumu - meiteņu apģērbu un frizūrām. Izrādās, Jaunauces skolā mācās tikai 63 skolēni, bet skolā ir 2 deju kolektīvi. Skatē piedalījās 7. - 9. klašu dejotāji (te gan dejoja daži 6. klases audzēkņi) un ieguva augstāko punktu skaitu Saldus rajonā - 41,4. Kāds tad ir deju skolotājas I. Balceres mācīšanas noslēpums? "Es deju skolotājas gaitas esmu sākusi no nulles. Mana konsultante bija kaimiņu pagasta deju kolektīvu vadītāja Laura Berga. Manuprāt, es pati slikti dejoju, bet nepārtraukti ir tāda sajūta, ka varu dejot iemācīt citiem. Šajā gadījumā iespējams man noder režisora diploms, jo jebkuru deju uztveru kā stāstu, tajā meklēju notikumu. "Ganu polka" ir ārkārtīgi pateicīga deja režisoram, jo tajā ir manis meklētais notikums, kā rezultātā beigās tas tiek attēlots kā sacensības." Skolotājai ir arī sava ideja, savs radošais uzskats par ģērbšanos atbilstoši dejas raksturam un stilam. Mēs jau bijām beigušas sarunu, kad skolotāja Ingūna piebilda par saviem bērniem: "Šī sezona sakarā ar skolas remontu, mums bija ārkārtīgi grūta. Godīgi atzīstoties nopietni sākām strādāt tikai janvārī. Pirmoreiz manā 13 gadus garajā skolotājas praksē, bija tik izteikts kontrasts starp meitenēm un zēniem, jo vienmēr zēni bijuši labāki. Šoreiz, zēnu sastāvā bija 3 aritmiski zēni, kurus neviens cits kolektīvu vadītājs visā plašajā pasaulē dejot neņemtu, bet man viņi jāņem, jo citu nav. Un vēl, pirmo reizi zēni vispār negribēja dejot. Es neesmu raudulīga, bet pat man rokas nolaidās. Tikai janvārī zēni beidzot saprata, cik nopietna ir situācija, jo tiem nepārtraukti mēģinājām ieskaidrot, ja gribam tikt uz svētkiem ir jāstrādā, vismaz meiteņu dēļ jāpacenšas. Jāsaka, ka notika brīnums, kas mūsdienās tik reti notiek, puiši saņēmās un sāka katru dienu strādāt. Šķiet, viņiem palika žēl tā darba kas ielikts."

Liepājā Metalurgu Kultūras namā patīkami bija tas, ka pirms skates skatītāji un žūrija tika iepazīstināti ar katra kolektīva vadītājiem un dejotāju pārstāvjiem. Žēl gan, ka pilsētā ar izcilām mūzikas tradīcijām, ar savu izteikti muzikālo teātri (tur taču nepieciešami labi dejotāju kadri) ir tik maz dejot gribošu bērnu un jauniešu, tikai 16 kolektīvi (3. - 4. klašu un 7. - 9. klašu grupās pa diviem kolektīviem). Pēc nelielas maldīšanās pa Liepājas rajonu žūrija laimīgi notika Durbes novada Tadaiķu kultūras namā. Un tad arī sapratām ,kādēļ rajona dejotāji savu skati rīkoja tieši šeit ar braši spēlējošo pūtēju orķestri, mājīgi dekorēto zāli ,dāvanām un ziediem katram deju skolotājam un kolektīvam. Visu skates laiku ar dejotājiem kopā bija arī Liepājas rajona izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus un Durbes novada Domes priekšsēdētājs Uldis Strazds un viņa novēlējums: "Lai jūs te justos patiesi labi, lai sienas jums palīdz! Lai Liepājas rajona dejotāju soļi iepītos kopējā deju vainagā Rīgā!" bija labs stimuls dejotājiem. Ja pirms 5 gadiem galvenos laurus rajonā plūca Ivetas Dambes vadītie Grobiņas dejotāji, tad tagad viņiem līdzās dejas laukā labi cīnās Aizputnieki (deju skolotājas Inta Rudzīte un Ligita Luzere) un Vaiņodieši Mairas Strēles vadībā. Talsu rajona dejotāji uz savu skati pulcējās Sabiles novada kultūras namā un tāpēc pilnīgi pašsaprotami, ka pavasarīgajā svētku rītā ar skanīgām dziesmām mūs sveica Sabiles dziedošais zēns Dzintars Čīča un 29 rajona kolektīvi ļoti centās savas pavasara gaviles izteikt dejā. Vai te patiesi nozīme ir dažādu nacionalitāšu saplūšanai, bet starp "Saulstariņiem", "Graudiņiem", "Spārītēm", "Jumalēniem," "Dzītariņiem," "Žuburiņiem," "Sprīdīšiem," "Balgalēniem," "Pērkonīšiem" un "Ābolīšiem" (tie visi ir Talsu rajona deju kolektīvu nosaukumi) ar savu drastiskumu, dejotprieku, azartu un smaidu īpaši izcēlās Laucienas "Nurmīte!" Starp dejotājiem vidēja daudz tumšu galviņu un melnīgsnēju seju! Un arī Talsu valsts ģimnāzijas "Delveru" dejotājs Ingus Stauģis tika atzīts par efektīgāko no dejotājiem. Iznesīgs, labu stāju un vienmēr smaidošs, izrādās Ingus tautiskās dejas dejo tikai 4 gadus, bet tās viņam ļoti patīk un arī lieliski padodas, jo te viņš spēj izteikt gan savas emocijas ("Māsas deja"), gan žiperīgi izdancoties ("Lepna, lepna tā meitiņa"). Jau tagad labāko Rīgas Tautas deju ansambļu vadītāji met acis uz šo puisi, jo Ingus pēc skolas beigšanas gatavojas doties uz Rīgu un turpmāk saistīt savu dzīvi ar deju. Lūk, dejas lielais spēks!

Kur tad slēpjas kurzemnieku dejotspēks? Par to lūdzu izteikties VJIC vecāko referenti dejas mākslas jautājumos, IX Latvijas skolu jaunatnes Deju svētku rīcības komitejas locekli, deju lielkoncerta "Ritums" Projekta vadītāju un virsvadītāju, deju kolektīvu atlases žūrijas komisijas locekli Zandu Mūrnieci: "Pati esmu kurzemniece, Saldeniece. Savas deju gaitas esmu sākusi pie deju skolotājas Veltas Lodiņas. Un, kaut arī bērnībā biju pārliecināta, ka spēlēšu teātri, viņa bija tā, kas teica, "nē, mazais, tu dejosi!" Tas man deva pārliecību. Man liekas, ka Kurzemē ikvienā no pilsētām ir bijusi kāda personība, viens īpašs skolotājs, kas aiz sevis ir pratis vest gan deju dzīvi, gan tālāk izaudzināt nākamos deju skolotājus. Liepājā tāda bija Elvīra Švarce, Talsos joprojām darbojas Feodosija Utināne, Kuldīgā - Ausma Dunaiska. Viņi bija kā tāda kultūras saliņa, ap kuru veidojās rajona deju dzīve. Un kurzemnieku dejošanas stils patiesi atšķiras no citiem novadiem. Iespējams tas ir kurzemnieciskais vēsums, vai lepnums, vai tā ir īpašā iznesība, kas saistīta ar izcili grezno tautastērpu? Te ir īpaša dejošanas maniere, tā nav ārišķīga, drīzāk tāda, kas vērsta uz iekšu. Zemgalē bija pavisam citāda sajūta, tur bija daudz asāki akcenti. Varbūt tās ir robežas, varbūt galvaspilsētas tuvums?" Un tas patiesi ir lieliski, ja katrs Latvijas novads spēj saglabāt un skatītājam parādīt sava novada tautas mākslas atšķirību un savdabību! Taču pašlaik mūs gaida Latgale!

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535