Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261675
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Deju vēji Kurzemē pirmā daļa

Baiba Šteina,
žūrijas komisijas locekle, TDA "Zelta Sietiņš" vadītāja.

Gatavojot šo rakstiņu, sākotnēji virsrakstā gribēju likt frāzi par lepno Kurzemi un kurzemniekiem, jo ar likās, ka tā iespējams izskaidrot skolēnu deju situāciju šai pusē.
Pirmajās 4 skatēs startēja 64 kolektīvi (vismazāk - Ventspilī un rajonā - 9 un Jūrmalā - 13). Vai būtu jāsecina, ka labāks materiālais nodrošinājums, jo mazāka vēlme nodarboties ar tik nemateriālām lietām - kā deja? Augstākie iegūtie punkti Kuldīgā - 47.00 un 44.3, bet šīs skates deva arī līdz šim vislielāko zemo punktu (ap 20).Vai lepnība liedz palīdzēt vājākam, vai negribas lūgt padomu stiprākam?

Kas tad raksturīgs skolēnu dejas mākslas virzībai Kurzemē? Divu dienu skatēs - 13.03 Ventspilī un Kuldīgā un 15.03 Tukumā un Jūrmalā bija vērojami ļoti labi, pat izcili dejotāju sniegumi - Ingas Liepiņas vadītie Ventspils "Liedaga" kolektīvi, Zitas Serdantes Kuldīgas "Stariņš" un Ineses Poriķes apmācītie Alsungas un Ēdoles dejotāji, Tukuma "Luste" Silvas Liepas vadībā, Kandavas deju skolas skolotājas Daces Upmanes audzēkņi, kā arī Guntas Kitneres sākumskolas "Atvase" dejojošie bērni un Bulduru Dārzkopības vidusskolas "Zālīte" Dagnijas Paupes vadībā. Aizkustinājumu un patiesu cieņu radīja Ances pamatskolas bērni, kur deju skolotāja Elita Kuģiniece no mazās ap100 bērnu apmeklētās skoliņas uz skati bija atvedusi 3 sastāvus un varu piebilst, ka labus!

Kā lai nepriecājas par Stiklu speciālās skolas dejotājiem, kuriem deju skolotāja Māra Ērgle atzīstamā līmenī bija iemācījusi nebūt ne vieglās 7. - 9. klašu repertuāra dejas. Našķojoties ar žūrijas dāvātajām konfektēm Stiklu dejotāji priecājās par iespējām pabūt Rīgā. "Deju svētkos vēl tur neesmu bijis" teica dejotājs Mārtiņš un žēlojās, ka galvenā vaina esot tas, ka skolā trūkstot meitenes, ar kurām kārtīgi izdejoties. Pozitīvi jāvērtē rajona izglītības nodaļas un virsvadītājas rīcība virzot šīs skolas dejotājus uz Svētkiem. Diemžēl turpat blakus dejo kolektīvi, kas tik tikko iemācījušies deju soļus un gājienus, nekādi nevar iedzīvoties deju tēlos un atklāt to domu, ko katrs horeogrāfs ielicis dejā. Dīvaini izskatās lauku bērni, kas "Ganu polkā" ar rīksti rīkojas kā ar neizprotamu svešķermeni, "neapspēlē sacensību" momentu zēnu starpā.

Veidojot šo rakstu sēriju, esmu apņēmusies pēc iespējas vairāk dot iespēju izteikties galvenajiem darba darītājiem, republikas deju skolotājiem, tāpēc atbildi uz jautājumu, "kāpēc tik vējaini šūpojoša ir deju aina Kurzemē ?" vēlos rast no sarunām ar šī novada deju kolektīvu vadītājiem. Zita Serdante - Kuldīgas pilsētas un rajona virsvadītāja ,deju kolektīva "Stariņš" vadītāja, deju skolotājas gaitas tūlīt pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas pirms 20 gadiem uzsākusi Kuldīgā. Un turpina strādāt: "Bērnu deja Latvijā ir mainījusies, kļuvusi šodienīgāka, nav vairs tik daudz tautisko deju soļu. Bet bērniem tas patīk, patīk šie folkbaleta nestandarta soļi.Un tomēr, ja man būtu iespēja veidot svētkus, es vairāk domātu par lauku bērniem.Te daudz grūtību - ne tikai materiālo. Ar deju jāmēģina kliedēt depresīvo noskaņojumu. Arī man galvenais uzdevums pārliecināt dejotājus par šī repertuāra vajadzību, atbilstību bērnu svētkiem. Man ir tāds teiciens - "es ar katru deju "pārguļu", es gribēju teikt izsmadzeņoju, izskaitļoju, ko katrs horeogrāfs gribējis pateikt un tad to skaidroju bērniem. Īpaši labi šādam darbam pakļaujas Artas Melnalksnes dejas, kur katram solim, katram žestam savs stāsts ."

Savs stāsts, sava rūpe Tukuma rajona virsvadītājai, mākslas skolas tautas deju kolektīva "Luste" vadītājai Silvai Liepai. Viņa par deju skolotāju Tukumā strādā 31 gadu, virsvadītājas godā no 1988. gada: "Pirms 5 gadiem mūsu rajona skatē piedalījās 30, nu vairs tikai 20 kolektīvi. Man šie būs jau 6 svētki, bet katru reizi visu izdzīvoju no jauna. Deja ir mana dzīve, domas par bērnu deju mani pavada visu laiku. Šiem svētkiem mūsu rajons bija sagatavojies ļoti labi, šuvām jaunus tērpus, gatavojāmies jau ļoti. Bet latiņa uzlikta ļoti augstu, ne visi var pacelt. Un jaunie jau arī negrib uzņemties šo grūto darbu - strādāt ar latviešu tautas deju."

Vai tā ir un kāpēc, jautāju jaunai, talantīgai deju skolotājai un horeogrāfei Kandavas deju skolas kolektīvu vadītājai Dacei Upmanei. Pagājušos Deju svētkos no šīs skolas ar izciliem rezultātiem piedalījās visu vecuma grupu dejotāji, šoreiz tikai 3. - 4. klašu kolektīvs. Skolotājas Upmanes uzskati, varbūt atšķirīgi un strīdīgi, tomēr vērā ņemami: "Kaut arī mūsu skolā latviešu deja ir galvenais priekšmets, bērniem un jauniešiem gribas iet laikam līdzi, tāpēc lielāka piekrišana ir modernām dejām, aerobikai, nestandarta dejām. Šoreiz ļāvām bērniem pašiem izvēlēties, vai gatavoties Deju svētkiem, vai ne. Piedāvājām repertuāru. Vienīgi šīs 3. - 4. klašu bērni teica, ka viņiem vienalga ko dejot, viņi grib svētkos būt Rīgā. Bet pierunāt viņus tēlot onkuļus un tantes gan bija grūti. Viņiem patīk citas lietas. "Skatē iegūtais rezultāts - 42 punkti liecina, ka skolotāja Dace lieliski spējusi dejotājiem izskaidrot dejas raksturu. Dace Upmane uzskata, ka Rīga un svētki vairs nav bērnu galvenās prioritātes. Nepatīk arī milzīgais stress, kas ikreiz jāpārdzīvo bērniem un skolotājiem atlases skates sakarā: "Daudzus gadus strādājot, man ir radies tāds iespaids, ka vienalga cik labi strādā, gadīsies kāda nenozīmīga kļūda, kas man nešķiet svarīga un rezultāts - bēdīgs. Cenšoties par katru cenu pānākt vienādību zūd radošais moments. Un bērni arī to nesaprot, viņi ir tik daudz strādājuši, centušies, varbūt viņi vienkārši labāk nevar? Tieši tajos bērnos, kas atnāk vājāki ir ielikts vislielākais skolotāja darbs, ne talantīgajos, ko pati daba ir apveltījusi. Es saprotu, ka vietu skaits ir ierobežots, tāpēc tā stingrā atlase. Bet es domāju, ka tā nav ne kolektīvu, ne bērnu problēma. Tā ir rīkotāju problēma, jo ja vietu skaitu neierobežotu, varbūt būtu iespējamas divas alternatīvas programmas, nebūtu šīs nežēlīgās cīņas. Mūsdienās ir jāpriecājas par katru bērnu, kas nāk dejot un ja vēl laimējas viņam ielikt to precizitāti, kustību tehniku un dejas izpratni, tad ir labi ..."

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535