Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299252
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Dejo Zemgale

Baiba Šteina
IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku virsvadītāja,
žūrijas komisijas locekle, TDA "Zelta Sietiņš" vadītāja

Zemes gals...zemais gals...zemainais gals... Viļa Plūdoņa, Vitauta Ļūdena, Māras Misiņas dzimtā puse...Zemgale. Jau sen par bagātāko Latvijas novadu dēvētais. Un, jāatzīst, ka arī deju jomā to var saukt par bagātu - 3 dienu laikā - 7.,8.,9. martā IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta "Ritums" žūrijas komisijai savu māku rādīja 110 kolektīvi no Dobeles un Bauskas rajona, Jelgavas pilsētas un rajona.

Interesanti atzīmēt, ka lielākais kolektīvu skaits bija 7. - 9. klašu grupā - 26. Ja parēķina, tad 5 gadus atpakaļ VIII Skolu jaunatnes Deju svētkos viņi bija programmas galvenais balsts. Toreiz vislielākais skaits - 120 kolektīvu bija tieši 1. - 2. un 3. - 4. klašu dejotāju grupā. Laikam jau attaisnojās tā laika virsvadītāju griba ņemt uz svētkiem maksimālo dejotāju skaitu. Un vajag tikai parēķināt, ka šo skašu otrs lielākais skaits - 23 kolektīvi 3. - 4. klašu grupā pēc pieciem gadiem veidos vecāko dejotāju grupu. Par nākotni jādomā jau šodien!

Vēl kāds vērojums: zemgalieši pierādīja, ka viņi patiesi ir bagāti! Kā stāsta pētījumi tieši Zemgalē ir visbagātākais brunču rakstu klāsts - rozītes vai puķītes, kaķu pēdas, lielās un mazās, astoņlapu rozes ziediņi, skujiņas, krustiņi, galdiņi...vairāk kā 94 brunču raksti! Un šī gada skatēs visa šī bagātība tika celta godā - praktiski visi kolektīvi bija tērpušies sava novada, pagasta vai ciema tērpos. Tik atšķirīgos, tik zemes brūnos, lapu un zāles zaļos, saules balinātos un pielietos! Lieliski izskatījās linu krekli gan meitām, gan zēniem. Lielākai daļai no kolektīviem bija arī labi apģērbtas kājas - meitām diegu zeķītes, zēniem - krāšņi, katram atšķirīgi valnīši. Un tad nu pavisam nesaprotama ir dažu vadītāju vēlme meitenēm vēl uzvilkt baltās kaprona zeķubikses. Auksti taču nebija nevienā zālē!

Tā kā sarunās ar vadītājiem viens no sāpīgākiem ir tieši tērpu jautājums, tad daži ieteikumi, ko derētu ievērot turpmākajās skatēs - nekādu cerību saņemt augstākos 10 punktus par tērpiem nav tiem kolektīviem, kur meitām kājās tiek vilktas kaprona zeķubikses komplektā ar valnīti, jādomā arī par svārku garumu - dupsi tomēr uz skatuves vajadzētu nosegt. Meiteņu svārku garumu der nolīdzināt, citādi dažam kolektīvam tas izskatās kā retinātu zobu rinda. Savukārt, ja dejas raksturs prasa, svārki, īpaši mazajām grupām, nebūt nav jānolaiž līdz potītēm (dejas: "Brālītis", "Labāk ļaudis dejojam", "Es pats"). Un nebaidieties meitenēm galvās likt smalku mākslīgo ziedu vainadziņus, vēl taču pašu dārziņos nezied ne rozes, ne magonītes! Šoreiz kopiespaidu par skatēm lūdzu izteikt žūrijas komisijas loceklei, Deju svētku virsvadītājai, TDA "Dzintariņš" vadītājai Olgai Freibergai un daru to tāpēc, ka pirmajā Zemgales skatē Dobelē pēc pirmo kolektīvu uzstāšanās es pamanīju viņas acīs asaras: "Kad es ieraudzīju šo bērnu acis...Nu nevar jau teikt, ka viņi visi diži labi vai pareizi dejoja, bet tās bērnu acis, tās dvēseles, kas atklājās, tās mani aizkustināja tik ļoti, ka man visu dienu nāca raudiens. Zemgalieši vispār visi ļoti kārtīgi dejoja, ar lielu atdevi. Pamatīgu darbu ieguldījušas Bauskas un Jelgavas virsvadītājas - Ligita Zeibote un Alda Skrastiņa. Te labi dejo ne tikai viņu pašu vadītie kolektīvi, bet jūtams arī viņu virsvadītāju veikums. Ne visur tā ir, bet vajadzētu." Te jāatklāj atkal mazs noslēpums. Īpaši emocionāla Olga kļuva pēc Lejasstrazdu bērnu nama dejotāju uzstāšanās. Mēs abas atcerējāmies, ka šo kolektīvu ievērojām 5 gadus atpakaļ, kad viņu pirmo reizi tautās izveda deju skolotāja Maija Lucaus. Viņas deju skolotājas mūžs ir līdzīgs tiem simtiem deju entuziastiem Latvijā, kas gadu gaitā, sākot no pirmajiem svētkiem augstu godā turējuši un kopuši latviešu dejas tradīcijas, prasmi un līmeni. No 1959. gada skolotāja Maija Lucaus strādā ar Dobeles maziem un lieliem dejotājiem, pat tagad būdama pensijā un sirgstot ar dažādām kaitēm, viņa turpina mīļoto darbu mācot deju prasmi Lejasstrazdes bērniem: "Nevaru vairs tik labi strādāt. Sākumā pavisam likās, ka nekad neuztaisīšu no šiem bērniem dejotājus. Viņi nav citādāki, tādi paši, tikai nervozāki. Šajā skatē viņi īpaši satraucās un pārdzīvoja, kad viņus pieteica kā patversmes bērnus. Vai nu tā vajadzēja! Tas viņus aizskāra! Citu skolu dejotāji pat viņus pavilka uz zoba. Es zināju, ka viņi var labāk. Deja šiem bērniem palīdz atraisīties, māca uzvesties sabiedrībā, viņi vairs nav nospiesti un bailīgi. Tas ir mans prieks, ka es viņiem sniedzu ko gaišu dzīvē." Un prieks, ko saviem audzēkņiem iemāca Maija Lucaus, rada pārliecību, ka dejas prieks Zemgalē turpināsies. Jauno, profesionāli sagatavoto deju skolotāju varēšana jau tika novērtēta - par to liecina iegūtie 48.94 un 49.51 punkti . Šķiet, tas ir ceļš ne tikai uz svētkiem Rīgā, bet arī uz finālskatēm! Kā tas panākts, jautāju Jelgavas deju kolektīva "Vēja zirdziņš" vadītājai (viņa arī IX Skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītāju asistente) Aldai Skrastiņai : "Manas deju gaitas no pirmajiem soļiem saistītas ar Jelgavu. Deju skolotājas Ārija Lamberga un Ludmila Muskare bija tās, kas virzīja manas gaitas un iedrošināja izvēlēties šo grūto, bet tik skaisto amatu.Es tagad daru to, ko visu mūžu gribējies darīt. Pašlaik ir ļoti, ļoti liela pienākuma un uzdrīkstēšanās sajūta. No saviem pirmajiem deju svētkiem, kad dejoju skolotājas Lienītes bērndārzniekos atceros tikai dubļus pa kuriem mīcījāmies, tagad mans redzes punkts pacēlies debesīs. Es jūtos kā putns pirms lidojuma." Atliek tikai novēlēt lai šī lidojuma sajūta būtu visiem Deju svētku gaviļniekiem. Bet par svētkiem: par to lai aprakstītās skates Zemgalē būtu mazie deju svētki ar lielu atbildību un izdomu bija darbojušies visi rajonu pašvaldības un izglītības darbinieki. Par to liecināja zaļais izplaucētais bērza koks un ziedi Dobeles kultūras nama foajē, siltās, mājīgās Līduma kultūras nama telpas un katram kolektīvam sarūpētie ziedi un dāvaniņas Jelgavā. Lai dzīvo svētki!

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535