Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299192
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Notiek atlases skates Dziesmu un deju svētkiem

Anita Kalmane,
"Izglītība un Kultūra"

Jau no šī gada februāra sākuma līdz pat maijam vairāki tūkstoši jauniešu dejo, dzied un cenšas citādi sevi pierādīt, lai tieši viņu pārstāvētie kolektīvi izcīnītu tiesības piedalīties IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Šeit visi ir savējie - no Pienavas vai Daugavpils, ar zilām vai brūnām acīm, garām vai īsām kājām, tāpēc apsveicami, ka svētkos piedalīsies ne tikai latviešu, bet arī citu tautību un mentalitāšu jaunieši. Lai gan pārbaudes skates visos žanros vēl nav noslēgušās, jau tagad ir skaidrs, ka viens no svētku pasākumiem, kurš pulcēs visvairāk citu mentalitāšu bērnus, noteikti būs Mūsdienu deju programmas uzvedums.

Mūsdienu deju uzvedumā vienotā sižeta līnijā tiks atspoguļota visa 21. gadsimta deju kultūra, sākot jau no klasiskās dejas un beidzot ar mūsdienu dejām, tai skaitā džeza deju, šova deju, stepu, hip-hopu, breiku un citiem dejas žanriem, kā arī deju numuriem, kuros ir šo stilu sajaukums, kas raksturīgs konkrētu kolektīvu vadītāju horeogrāfijās. Krievu, latviešu vai citu tautību bērni tieši Mūsdienu deju programmā visvairāk varēs justies visvienotāk. Stāsta mūsdienu deju uzveduma projekta vadītāja Edīte Ābeltiņa: "Viss repertuārs tiks veidots no oriģinālhoreogrāfijām, kuru autori ir deju grupu vadītāji. Neskatoties uz savu dažādību, darbi tiks sapludinātii vienotā sižetiskā līnijā. Šobrīd ir noskaidroti tikai uzvarējušie kolektīvi, kas veidos programmu." Tiek prognozēts, ka iespējamo kolektīvu skaits koncertā varētu būt ap 34 deju grupām. Katrs kolektīvs dejos savu spilgtāko oriģināldeju un šādu atšķirīgu kolektīvu kopums arī veidos uzvedumu. "Raibo deju klāstu savienot vienotā sižetiskā līnijā palīdzēs pieaicināto profesionālo dejotāju grupa," atklāj E. Ābeltiņa.

Ir aprēķināts, ka Latvijā ar mūsdienu deju kopumā nodarbojas aptuveni 12 tūkstoši jauniešu. Deju uzveduma skatēs uzstājas 9 500 bērni, bet tikai 500 no viņiem būs iespēja dejot arī pašos svētkos, līdz ar to kolektīvi, kas cenšas sevi pierādīt dažādās skatēs, ir patiešām dažādi. Katrs no tiem uzstājas ar savu specifiku, horeogrāfiju, interesantiem un pārsteidzošiem tērpiem un jau gatavu priekšnesumu. Interesanti, ka tikai tad, kad atlases žūrija būs noskatījusies un nofilmējusi visus priekšnesumus, tiks veidota vienota sižetiskā līnijā.

Viss notiek neierasti un reizē unikāli, kopējai koncerta domai topot pēc visu priekšnesumu noskatīšanās, lai būtu iespējams veidot koncertu kā uzvedumu, dejas sasaistot kopā. Tā veidotāji skaidro, ka katrā kolektīvā dejo dažāda vecuma bērni, kuri pārstāv atšķirīgus mūsdienu deju stilus, tāpēc nav iespējams vispirms uztaisīt koncepciju un horeogrāfiju, tikai pēc tam cenšoties jauniešiem iemācīt programmu. "Skates ir ļoti dažādas un interesantas. Pārsteigums ir katrā vietā, jo mēs nezinām, ko gaidīt," saka uzveduma rīkotāji. Protams, vajadzētu darīt tā, lai tiktu pārstāvētas gan visas vecuma grupas, gan visi Latvijas reģioni, gan arī visi mūsdienu deju žanri. Uzveduma vadītāji stāsta, ka, neskatoties uz to, ka visi kolektīvi ir ļoti labi sagatavoti, pārsteidz tas, ka, vienā skatē noskatoties aptuveni 40 priekšnesumus, to starpā vairāku kolektīvu dejas ir vienādas mūzikas pavadībā. Daudzi bērni vēlas dejot pie Maikla Džeksona mūzikas, daudziem patīk arī 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājas Sertabas Ereneras stils. "Protams, ka bērni grib dejot pie tās mūzikas, kas viņiem patīk, lai būtu prieks mācīties un censties," atzīst vadītāji.

Jau pavisam drīz būs zināmi rezultāti arī pūtēju orķestru skatēm. Visi pūtēju orķestri skatēs izcēlušies ar savu teicamo sagatavotību, taču 30. martā tiks paziņoti skatu rezultāti - tiks noskaidroti 1 500 dziesmu svētku dalībnieki un finālskates dalībnieki. "Pūtēju orķestru koncerts jeb programma skolēnu dziesmu svētkos ir tradīcija jau no 1995. gada. Programma tiek pilnveidota, lai pilnībā parādītu pūtēju orķestra žanra daudzveidību. Šajos svētkos kā jaunums būs pūtēju orķestru šova programma pie Brīvības pieminekļa, kurā piedalīsies labākie Latvijas skolu pūtēju orķestri, kuri ir iestudējuši šova programmas, kā arī Starptautiskā jauniešu pūtēju orķestru festivāla dalībnieki," stāsta orķestru defile programmas projekta vadītājs Egils Šķetris.

Latvijā pirmo reizi notiekošā skolu jaunatnes pūtēju orķestru šova programmas mērķis ir veicināt pūtēju orķestru defile žanra ieviešanu arī Latvijas skolu pūtēju orķestru repertuārā, jo pasaulē tas kļūst arvien populārāks.

Skatītājiem būs iespējams pūtēju orķestrus redzēt ne tikai pirmā jūlija šova programmā, kad pie Brīvības pieminekļa spēlēs atlases kārtas laureāti, bet arī citos koncertos - finālskatē 28. jūnijā, 10 vieskolektīvu koncertā 1. jūlijā un pūtēju orķestru koncertā 2. jūlijā. Pūtēju orķestru programmas repertuārā tiks spēlētas visu piecu novadu (Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Rīga) programmas, kopā spēlējami skaņdarbi un kompozīcijas pūtēju orķestru konkursam. E. Šķetris stāsta, ka kopā ar labākajiem Latvijas skolu orķestriem savu sniegumu demonstrēs arī starptautiskā jauniešu pūtēju orķestru festivāla dalībnieki, kuru skaits ir tiešām plašs: Igaunijas jauniešu pūtēju orķestris, Lietuvas jauniešu pūtēju orķestris (diriģents Rimants Pašunas), Raumas pilsētas jauniešu pūtēju orķestris no Somijas (diriģente Anne Lehtomeki-Koskinen), Norvēģijas jauniešu pūtēju orķestris, Puttes pilsētas jauniešu pūtēju orķestris no Beļģijas (diriģents Artūrs Vanderhofs) un "Stowarzysemi Przyjaciol orkestry detej" no Polijas (diriģents Bogdens Oklovskis).

No 11. februāra līdz 2. maijam 20 skates notiek arī skolu jaunatnes folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem, lai izvēlētos, kuri 800 bērni pārstāvēs šo tēmu. Viņi līdzdarbosies dažādās svētku vietās - gan Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Bastejkalnā, Doma laukumā, Rīgas Latviešu biedrības namā un Dainu kalnā Turaidā, gan arī līdzdarbosies akcijā "Svētki nāk ciemos". Rādot autentiskas un nestilizētas folkloras formas un žanrus, bērni izpaudīs savu vaļasprieku visdažādākajos veidos - dejojot, ejot rotaļās un masku spēlēs, piedaloties koklēšanas un stabulēšanas koncertos un prezentējot dažādus amatus, kas balstīti uz savu pagastu vietējām amatu tradīcijām, izpēti un pielietojumu. "Svētku ielīgošanā Brīvdabas muzejā Pētera dienā piedalīsies visi bērni un jaunieši, kas iekļauti oficiālo dalībnieku skaitā. Cerams, izdosies atbraukt arī tiem, kam dažādu iemeslu dēļ nav paveicies. Pētera dienas norisēs visvairāk tiks akcentētas tieši tautasdziesmas, protams, skanēs līgotnes, jo, kā zināms, šiem svētkiem veltīto dziesmu ir ārkārtīgi daudz. Dainu kalnā notiks folkloras kopu miniprogrammu koncerti. Katra kopa šajā pavasarī ir sagatavojusi septiņu minūšu programmu par tēmu "Ko sēsi, to pļausi". Ar šādu īsu priekšnesumu vienlaicīgi vairākos koncertos pagūs uzstāties vairāk nekā 120 kopas. Dainu kalna 20 gadu dibināšanas sarīkojumā piedalīsies arī novadu amatu meistari ar minētajai tēmai pieskaņotu darbu interaktīviem demonstrējumiem. Doma laukumā Amatu dienas ietvaros notiks ne tikai dziedāšana un amatu demonstrējumi, bet arī sadancošanās," par programmu stāsta svētku folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu līdzdalības mākslinieciskais vadītājs Ernests Spīčs.

E. Spīčs piebilst, ka Valkā 25. februārī notika "Pulkā eimu, pulkā teku" bērnu un jauniešu kopu sarīkojums, kur savas prasmes demonstrēja astoņi folkloras kolektīvi. Apmeklēt šo sarīkojumu un citas skates, radušies arī daži secinājumi. "Kopa un tās vadītājas katru gadu spēj pārsteigt ar jaunām dejām. Folkloras kopu problēma ir vājā spēja kontrolēt savas uzstāšanās ilgumu. Pašreizējais mūsu galvenās režisores Māras Mellēnas noteiktais laika limits ir pietiekams, lai skatītāji ar interesi noskatītos priekšnesumu. Pagarinot priekšnesumu, tiek radītas problēmas koncerta rīkotājiem un citiem bērniem, kas gaida savu kārtu. Skatītājiem, kas lielākoties ir citu kopu dalībnieki, nav jācieš tādēļ, ka viņi nodarbojas ar folkloru. Bērni grib nākt pulkā. Ļausim to!" aicina E. Spīčs. Jautājot, kāpēc jauniešus interesē folklora, viņš uzskata, ka tā atraisa cilvēka individualitāti, veido personību un atklāj talantus, kas ir ļoti svarīgi jauniešu vecumā. Lai jauniešiem būtu iespējams mācīties folkloru, ir izveidota arī muzikantu nometņu sistēma, kur bērni apgūst instrumentu spēli, gatavošanu un praktizē dejošanu. Interesanti, ka vislielāko aktivitāti izrāda Kurzemē un Latgalē dzīvojošie bērni, jo šajos novados tradīcijas ir dzīvākas, taču pēdējā laikā aktīvi palikuši arī Vidzemes un Zemgales jaunieši. "Folkloras kopās visaktīvāk piedalās sākumskolas audzēkņi un vidusskolas vecuma jaunieši, mazāk ir vidējā vecuma skolēnu," atklāj E. Spīčs.

Jāpiebilst, ka no 25. februāra līdz 25. martam, tātad vēl tikai dažas dienas, IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir dota iespēja rezervēt sev koncertu biļetes, pirms tās tiek laistas publiskā pārdošanā. Svētku rīkotāji skaidro, ka cilvēki, kas piecu gadu laikā ir veikuši lielos sagatavošanas darbus, ar savām ieguldītajām pūlēm ir nopelnījuši šādu priekšrocību. Svarīgi, ka dalībnieki, kuri biļetes ir rezervējuši līdz 25. martam, var saņemt 20 procentu atlaidi biļetēm, kuru cena ir augstāka par pieciem latiem. Tāpat visiem dalībniekiem būs iespēja bez maksas, uzrādot identifikācijas kartes, apmeklēt Atklāšanas koncertu, Noslēguma koncertu, Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu un par godu Pētera dienai veltītos pasākumus Brīvdabas muzejā.





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535