Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261688
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Dziedātājiem svētkos līksmības netrūks

Anita Kalmane,
"Izglītība un Kultūra"

IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kas pulcēs 35 tūkstošus dalībnieku un vēl vairāk skatītāju un klausītāju, būs interesanti ne tikai dejotājiem, pūtēju orķestru dalībniekiem un amatu meistariem, bet arī vairākiem tūkstošiem dziedātāju. Viņi savas prasmes apliecinās Atklāšanas koncertā, Garīgās mūzikas koncertā un Noslēguma koncertā.

"Dziesmu un deju svētki ir kaut kas ļoti vienreizējs. Tie ir svētki, kuri vieno latviešu tautu. Es priecājos, ka latviešiem ir šādi svētki, jo tie motivē jauniešus iesaistīties deju kolektīvos un koros. Es pazīstu daudzus jauniešus, kuri tikai Dziesmu un deju svētku dēļ vēlas dziedāt korī. Ar šiem svētkiem es ļoti lepojos un domāju, ka lepojas arī visa latviešu tauta," pacilātības pilnā balsī saka 14 gadīgā Viktorija Buse, kura dzied Platones, Šķībes, Kalnciema un Lielvircavas apvienotajā korī no Jelgavas rajona. Viņa vēl nezina, vai koris izturēs skates un piedalīsies svētkos, taču atzīst, ka jau tagad ar nepacietību gaida vasaru un cer to aizvadīt ar patīkamām emocijām un neaizmirstamām atmiņām.

Viens no pirmajiem svētku pasākumiem būs neiztrūkstošais Atklāšanas koncerts, kurš 29. jūnija vakarā 11. novembra krastmalā pulcēs it visus 35 tūkstošus svētku dalībnieku - ne tikai bērnus un jauniešus, bet arī pedagogus, svētku virsvadītājus un diriģentus. "Pasākums iecerēts kā muzikāli horeogrāfisks uzvedums, kurā, kopā dziedot un dejojot, tiek veidoti svētku simboli," stāsta pasākuma organizētāji. Mākslinieciskā vadītāja un režisore Inga Cipe uzskata, ka tieši šis pasākums būs visemocionālākais kopā sanākšanas brīdis, kas veidots, balstoties uz svētku kopējo mezglu gudrības filozofiju. Atklāšanas pasākuma ievada daļā tiks rādīta Māra Kalves studijas veidotā īsfilma "Mazā cilvēciņa stāsts", atainojot viena maza cilvēkbērna ceļu līdz Dziesmu un deju svētkiem. "Tā tas viss arī sāksies - no pirmā mezgliņa, no nabassaites. Tas ir mūsu sākums, mūsu atspēriena dēlītis. Vēlāk būs šņorīte kurpītē, mezgliņi prievītē, cilpiņa bizes galā. Tā nemanot salasīsies mūsu dzīves mezgliņi, kas ir tik nenozīmīgi un tomēr svarīgi. Tāpat kā pirmais kliedziens - bērna pirmā dziesmiņa, pirmie solīši… Visam pa vidu vēl ir sava dziesma, kas svētku reizē kopā dziedama, savi mezgli, kas kopā sienami, stāvot Daugavas krastā un vienojoties kopīgai mūsu tautas tradīcijai," saka I. Cipe.

Lai gan Atklāšanas koncerta radošā grupa vēl precizē dažādus vizuālos efektus, izpildītājmākslinieku un vadītāju piedalīšanos, viņi atklāj, ka speciāli IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertam šobrīd tiek rakstīts jaundarbs vairākās daļās, kura autors ir Renārs Kaupers, aranžētājs - komponists Valts Pūce, bet diriģents - Romāns Vanags. Plānots, ka jaundarbā tiks ietverti gan kora dziedājumi, gan solo izpildījumi, gan arī instrumentālā mūzika. "Skaņdarbs tiek veidots tā, lai atklāšanas koncerta noslēgumā to varētu izpildīt visi pasākuma klātesošie skolēni un pedagogi, papildinot to arī ar līdzdarbošanos un dažādiem horeogrāfiskiem elementiem. Kopā dziedāsim, kopā dejosim, kopā svinēsim un gavilēsim!" aicina I. Cipe.

Radošā darba grupa atklāj, ka neiztrūkstošs būs arī svētku salūts, bet vienreizīguma sajūtu radīs Laivu ceļš. Tas no Latvijas likteņupes Daugavas 11. novembra krastmalā simboliski aizvīsies uz Mežaparka pusi, aizvedot uz turieni atklāšanas laikā iedegto svētku liesmiņu, kas nepieciešama arī Noslēguma koncertā.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauktajā korī dzied Māris Andiņš, kurš smaidot stāsta, ka muzicē visur - ne tikai korī un uz ielas, bet pat dušā, virtuvē, kāpņu telpā un miegā. Jau daudzus gadus veltījis laiku muzikālajai izglītībai, viņš atklāj, ka "korī iespējams iegūt vislabākos draugus pasaulē, jo kolektīvs ir ļoti saliedēts". Lai gan M. Andiņš ir piedalījies arī iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, viņš saka, ka atmiņas no tiem laikiem ir dažādas, jo puisis reiz svētkos piedzīvojis nopietnas problēmas ar piešķirto pārtiku un dziedāt varējis tikai ģenerālmēģinājumā, tāpēc bijusi pat doma vairs nekad nepiedalīties šajā pasākumā. "Skolēnu Dziesmu un deju svētkos emociju uzplūdi ir daudz lielāki, tāpēc nepiedalīties svētkos ir grēks. Šogad būs sirdi plosošs repertuārs. Jau aptuveni gadu mūsu koris koncertos dzied Dziesmu svētku dziesmas, atsauksmes ir fantastiskas," stāsta Māris.

"Man patīk dziedāt. Tas ir ļoti liels gods un prieks ir piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Dziedot es jūtos ļoti labi, nav jādomā par ikdienas problēmām," teic Rīgas Angļu ģimnāzijas 6. - 9. klašu meiteņu kora dalībniece Ieva Sirmā, kura arī ir piedalījusies svētkos pirms diviem gadiem. Viņa atzīst, ka emocijas ir lieliskas, bet vislabākais ir piedalīties Noslēguma koncertā, dziedot pēdējās dziesmas.

Noslēguma koncerts, kas notiks tradicionāli pēdējā svētku dienā - 3. jūlijā, norisināsies Mežaparka Lielajā estrādē. Vienotā korī dziedās 15 000 skolēnu kopkoris, kā solo izpildītājus pieaicinot populārus mūziķus, bet pavadījumu atskaņos Bērnu un jauniešu simfoniskais orķestris. Kopējās dziesmās jaunieši vienosies ne tikai visu astoņu iepriekšējo skolu jaunatnes dziesmu un deju retrospekcijā, bet arī dziedās vairākus jaundarbus. Retrospektīvā tiks dziedātas pa vienai labākajai dziesmai no visiem astoņiem iepriekšējiem Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Koncerta projekta vadītāja Rita Platpere atklāj, ka iecerēti trīs jaundarbi - Jāņa Lūsēna un Ineses Zanderes dziesmu cikls "Neatbildēts zvans", Ulda Marhileviča un Guntara Rača deviņu dziesmu cikls "Gaismas atgriešanās" un latviešu tautasdziesmu cikls Valda Zilvera apdarē "Laika upe - es", kas sastāvēs no sešām dziesmām. Zināms, ka "Neatbildēts zvans", kurā piedalīsies arī vokālā grupa "Kosmoss", sastāvēs no septiņām dziesmām, un pavadījumu tām atskaņos simfoniskais orķestris. "Kopā ar jauniešiem dziesmu ciklā "Gaismas atgriešanās" dziedās arī solisti Mārtiņš Freimanis, Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels. Pavadījumu atskaņos instrumentālā grupa un simfoniskais orķestris. Saīsinātā variantā šis cikls pirmo reizi izskanēja jau Latvijas zēnu koru salidojumā Cēsīs 2003. gadā. Bet koncerta noslēgumā skanēs komponista Raimonda Paula skaņdarbs ar Jāņa Petera vārdiem "Es vējā saucu"," nelielu ieskatu koncertā sniedz R. Platpere.

Viktorijai Busei šie būs pirmie Dziesmu un deju svētki, lai gan par savu dalību svētkos viņa būs informēta ne ātrāk kā maija vidū, jo 9. maijā koris kopā ar citiem Jelgavas pilsētas un rajona koriem piedalīsies koru konkursa otrajā kārtā. "Es domāju un ļoti ceru, ka mēs tiešām piedalīsimies svētkos. Katram latviešu bērnam vajadzētu zināt, kā tas ir - piedalīties Dziesmu un deju svētkos," viņa atzīst. Stāstot par dziedāšanu, meitene atklāj, ka tā ir ne tikai lietderīgi aizpildīts brīvais laiks, bet arī prieks un enerģija. Viņai piekrīt arī Līga Brutāne no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 7. - 9. klašu meiteņu kora, kura stāsta, ka savos pirmajos Dziesmu un deju svētkos cer atrast jaunus draugus un piedzīvot interesantus un jautrus notikumus. Jauniete noteikti apmeklēšot arī citus svētku pasākumus, taču precīzāk vēl to nav nolēmusi. Šogad, iespējams, pirmo reizi svētkos piedalīsies arī Elīna Zaķe, kura dzied tajā pašā korī, kurā L. Brutāne. Lai gan meitene min, ka klātienē ir vērojusi iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, viņa piebilst, ka dziedāt un skatīties noteikti nav viens un tas pats, tāpēc šogad vēlas izbaudīt, kādas ir sajūtas, piedaloties svētkos. "Man vispār patīk dziedāt un visur piedalīties. Tas ir ne tikai interesanti, bet arī jauks veids, kā pavadīt laiku," stāsta E. Zaķe.

Dziedāt gribētāji latviešu tautai raksturīgo iezīmi - sadziedāšanos - demonstrēs arī 30. jūnija vakarā, kad Garīgās kora mūzikas koncertā piedalīsies labākie Latvijas vispārizglītojošo skolu kori un mūzikas skolu kori, solisti, instrumentālisti un kamerorķestris. Koncerta projekta vadītāja R. Platpere atklāj, ka par norises vietu izvēlēts Doma dārzs, jo režisoram U. Brikmanim bijušas mākslinieciskās ieceres, ko vislabāk var realizēt tieši tur. Piedalīsies Doma kora skolas meiteņu un zēnu kori, Vecumnieku mūzikas skolas meiteņu koris, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauktais koris un Baldones vidusskolas jauktais koris. Lai gan visa koncerta programma vēl netiek atklāta, zināms, ka tiks atskaņota komponista Uģa Prauliņa jaundarbs - muzikālā mistērija "Dzīvības koks" korim, solistiem un instrumentālajai grupai. Jaundarbs ir speciāli sacerēts Garīgās kora mūzikas koncertam, un tā teksta autors ir dzejnieks Fricis Bārda.

Divpadsmitgadīgā Māra Vaickovska Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora sastāvā dziedās tieši Garīgās kora mūzikas koncertā un atzīst, ka vasarā cer iepazīt jaunus draugus un izbaudīt nebijušus piedzīvojumus. "Man vienkārši patīk dziedāt," viņa saka un piebilst, ka citu iespēju jau nemaz nav, jo skola ir ar mūzikas novirzienu. IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki viņai nebūs pirmie, jo jau pirms diviem gadiem meitene piedalījusies XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Viņa stāsta, ka visspilgtāk atceras tieši Garīgās mūzikas koncertu, ko dziedājusi arī Doma baznīcā. "Īpaši man ir palicis atmiņā Riharda Dubras speciāli rakstītais skaņdarbs "Te Deum". Tas bija iespaidīgi," atzīst meitene.

"Es dziedu, jo to esmu darījusi jau no mazotnes. Man patīk mūzika un patīk attīstīt pašai sevi. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc to muzicēju. Nekad nedrīkst aizliegt sev to, kas patīk, ja tas nekādā sliktā veidā neietekmē apkārtējos. Dziedot korī un piedaloties dažādos pasākumos, var iegūt jaunu pieredzi un jaunus draugus, vairs nav bail no skatuves un var drošāk sarunāties ar citiem. Dziedāšana ir kaut kas skaists, bet mūzika ir atpūta, izklaide un darbs," tēlaini skaidro Anete Bērtule, kura dzied vienīgajā Dobeles rajona jauniešu korī - Dobeles Valsts ģimnāzijas jauktajā jauniešu korī "Sadziedis". Viņa atminas, ka pirms četriem gadiem mācījusies Naudītes pamatskolā un ar skolas kori piedalījusies aizraujošos un satraucošos Dziesmu karos. Vēl joprojām meitene atceras neaprakstāmās izjūtas, kas pārņēmušas, dziedot dziesmu "Zelta Kauss". A. Bērtule ne tikai uzskata, ka pirms svētkiem vajadzētu veikt aptauju, lai noskaidrotu publikai patīkamākos skaņdarbus, ko tad arī dziedāt, bet arī piebilst, ka Dziesmu un deju svētki ir lieliska tradīcija, kuras laikā var iegūt jaunus draugus, satikt sen aizmirstus cilvēkus, iemīlēties, sastrīdēties un tomēr vienmēr atcerēties tikai labās atmiņas, vai arī sliktās pārvērst par humora gabaliņiem. "Lai veicas visiem, kas vēlas tikt uz šiem svētkiem. Ja tomēr neizdodas, vēl jau paliek nākošā reize un svētki, lai atkal mēģinātu," visiem skatu dalībniekiem dziedāt ar šādu moto novēl viņas brālis, Rīgas Tehniskās Koledžas jauktā kora dalībnieks Māris Bērtulis. Puisis dzied jau kopš pamatskolas laikiem un svētkos ir piedalījies arī agrāk, bet domā, ka šogad varētu būt vēl interesantāk. Stāstot par XIII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem pirms četriem gadiem, viņš atceras, ka pasākums bijis ļoti labs, sevišķi jau sajūta, ka to skatījusies visa Latvija. "Es ļoti gribu to piedzīvot vēlreiz, tāpēc centīšos palīdzēt savam korim un tikt uz svētkiem," optimisma pilns stāsta jaunietis.





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535