Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261694
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Dejotāji gatavojas svētkiem

Anita Kalmane,
"Izglītība un Kultūra"

IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem aktīvi gatavojas arī visu vecuma grupu dejotāji, kuru uzstāšanos varēs redzēt vairākos svētku pasākumos, tostarp arī deju lielkoncertā "Ritums" un deju koncertuzvedumā "Spēlēju, dancoju".

Ikvienam skatītājam pirmajā, otrajā un trešajā jūlijā lielajā Skonto stadionā būs iespējams noskatīties unikālu sadancošanos - deju lielkoncertu "Ritums", kur četrās daļās tiks atspoguļotas 26 horeogrāfijas un viena deju virkne, kuras radījuši 19 dažādu paaudžu horeogrāfi un deju skolotāji. "Ritums" projektu vadītāja Zanda Mūrniece atklāj, ka horeogrāfi, kuru jaundejas un oriģināldejas būs redzamas koncertā, izvēlēti atklātā konkursā "Mēs un deja", kas kopš 2001. gada norisinājās visā Latvijā. Piedalīties varēja ikviens bērnu vai jauniešu deju autors, un no vairāk kā 200 pieteiktajām dejām par labām tika atzītas 75 dejas. "Konkursā atzinību guvušās dejas tika iesniegtas rajonu deju kolektīvu virsvadītājiem izvērtēšanai, lai noteiktu vēlamo repertuāru. Pēc virsvadītāju ieteikumiem tika sagatavoti priekšlikumi deju repertuāram saskaņā ar scenāriju un svētku māksliniecisko koncepciju," saka Z. Mūrniece.

"Dejas atspoguļos cilvēku un apkārtējās pasaules krustpunktus. Laika ritumā, kur gadskārtas iezīmē šķirtnes, cilvēks atklāj iepriekšējo paaudžu pieredzi un pasaules kārtību," stāsta uzveduma organizatori. "Ritumā" dejos 14800 dejotāji, kas ir gandrīz puse no visiem plānotajiem svētku dalībniekiem, tāpēc Skonto stadions svētkos būs pārpildīts. 740 Latvijas tautas deju kolektīvus pārstāvēs visas vecuma grupas, sākot no pirmsskolas dejotājiem un beidzot ar vidusskolas klasēm.

"Rituma" dejas tiks ietērptas četrās dzīves vērtību ainās - dabas mezglā, darba mezglā, gudrības mezglā un laimes mezglā, kas ir pats cilvēks, beigās saslēdzoties vienā vainagā. "Lielkoncerta mākslinieciskie vadītāji ir Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, bet režisore un scenāriju autore ir Dace Micāne Zālīte, kura šīs dejas ir sakārtojusi četrās dzīves rituma epizodēs, kas ataino gan gadalaika ritumu, gan arī bērna dzīvi un izpratni par pasaules uzbūvi, viņam augot. Koncerta ievadā būs deju virkne "Kas to Rīgu dimdināja", kurai sekos septiņas dejas vasaras ritumā, kas atspoguļo dabas norises un to, kā bērns jūtas dabā, mežā, putnu un dzīvnieku pasaulē. Nākamais ir rudens ritums ar vēl septiņām dejām, kur jūtami bērna darbi un nedarbiņi, jo rudens ir rosīgs laiks. Ziemas rituma sešās dejās būs ne tikai gudrību un tikumu uzkrāšanas laiks, bet arī masku, spēļu un jautrību laiks, kā mēs zinām no folkloras. Pats pēdējais būs sešas dejas pavasara ritumā, ko mēs esam nosaukuši par noslēguma ainu "Es pats"," skaidro Z. Mūrniece. Iecerēts, ka koncertā skanēs arī pirmatskaņojums - komponista Uģa Prauliņa "Rituma dziesmas" ar Raiņa vārdiem, ko izpildīs vokālā grupa "Cosmos".

Pēteris Nebars no Salaspils deju kolektīva "Austriņš" stāsta, ka šie jau būs viņa otrie Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki. Pirmajos viņš piedalījies ar citu deju kolektīvu, kad mācījies piektajā klasē, bet deju soli zina jau kopš pirmās klases. "Mēs no Ērgļiem braucām uz lielo Rīgu. Atceros, ka es pat ar nepareizo tramvaju kaut kur aizbraucu, bija lieli pārdzīvojumi. Vispār tas bija ļoti jauks un jautrs pasākums," viņš smiedamies atceras. Šogad, ja "Austriņš" izturēs visas atlases skates, P. Nebaru varēs redzēt deju lielkoncertā "Ritums". Kopumā 39 pilsētu un rajonu atlases skates notiek no 3. marta līdz 17. aprīlim, kad katrs deju kolektīvs dejo divas dejas no atbilstošās deju kolektīva klašu grupas repertuāra - vienu obligāto deju un vienu izlozes deju no koprepertuāra. Pirmsskolas vecuma grupas deju kolektīvi skatēs dejo pat visas trīs repertuārā iekļautās dejas. Z. Mūrniece atklāj, ka skatēs piedalās 1300 tautas deju kolektīvi, un, tos visus izvērtējot, rezultāti tiks paziņoti otrajā maijā.

Arī Rūdolfs Pulkstenis no Rīgas Tehniskās koledžas deju kolektīva "Mazais ritenītis" dejos "Ritumā", ja kolektīvs veiksmīgi būs izturējis atlases skates. Viņš stāsta, ka patiesībā kolektīvam skate jau bija, tikai vēl nav zināmi rezultāti. R. Pulkstenim šie būs jau trešie Dziesmu un deju svētki. Pirmie, tāpat kā P. Nebaram, bija 2000. gadā, bet otrie - pirms diviem gadiem, kad puisis dejoja XXIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Abos svētkos izjūtas bijušas dažādas, jo atšķīries arī vecums. Stāstot par 2000. gada svētkiem, R. Pulkstenis atceras pasākumu Spilvas lidlaukā, kad visiem bijušas interesantas cepures un kolektīvam pat aizrādīts, ka viņi nemākot dejot. "Visa nedēļa bija ļoti jauka," viņš saka. Ilgāk gan jādomā, kad jautāju, cik ilgi puisis jau dejo, ko viņš nemaz neatceras - "ļoti sen jau," dejot sācis abu vecāku iespaidā, kuri arī ir dejotāji. Abi jaunieši 10. - 12. klašu grupā dejos četras dejas - "Māsas deja", "Lepna, lepna tā meitiņa", "Pavasara tīklā" un "Mārtiņgailis", kā arī piedalīsies deju virknē "Kas to Rīgu dimdināja".

Dejotāju uzstāšanās "Rituma" skatēs pirmo reizi tiek vērtēta pēc 50 punktu sistēmas, un R. Pulkstenis atklāj, ka "Mazais ritenītis" skatē ieguvis 43,3 punktus, kas esot vidējs rezultāts. Svētku organizatori skaidro, ka skatēs tiek vērtēta dejas horeogrāfiskā teksta precizitāte, dejas mākslinieciskais izpildījums un rakstura atklāsme, izpildījuma muzikalitāte, tautas tērpa valkāšanas kultūra un pareizība, kā arī skatuves kultūra un kolektīva kopiespaids. "Reālā situācija ar norises vietu Skonto stadionā liedz uzņemt visus 1400 kolektīvus, kuri gatavojās skatēs un ar lielu atbildības sajūtu ir ļoti labi apguvuši repertuāru," saka žūrijas priekšsēdētājs Jānis Purviņš, kurš kopā ar vēl sešiem žūrijas locekļiem vērtē uzstāšanos skatēs.

Interesanti, ka "Ritumam" būs četri goda locekļi - Ingrīda Edīte Saulīte, Inta Dimante, Uldis Žagata, Osvalds Štrauss - un 12 deju virsvadītāji: Ieva Adāviča, Dace Adviljone, Jānis Ērglis, Indra Filipsone, Olga Freiberga, Jānis Marcinkēvičs, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Zanda Mūrniece, Indra Ozoliņa, Jānis Purviņš un Baiba Šteina. Virsvadītājiem asistēs septiņi asistenti - Māris Brasliņš, Lita Freimane, Andis Kozaks, Iluta Mistre, Iveta Pētersone, Jānis Precinieks un Alda Skrastiņa. Virsvadītāju un viņu asistentu izvēli noteica rajona virsvadītāju iesniegtie priekšlikumi, pretendentu kompetence un pieredze darbā ar lieluzvedumiem, skaidro Z. Mūrniece.

Ļoti savdabīgs būs otrā deju programma - koncertuzvedums "Spēlēju, dancoju", kurš no 27. līdz 30. jūnijam piecas reizes norisināsies izstāžu centrā "Ķīpsala". Koncertuzvedumā piedalīsies Rīgas un Rīgas rajona tautas deju ansambļi, rādot Raiņa lugu "Spēlēju, dancoju" jaunā skatā. Koncerts ilgs 90 minūtes, lai etnorotaļu laikā savītos bērnu spēles un dejas elementi folkloras un mūsdienas kontekstos. Raiņa lugas pamatā ir no senām pasākām pazīstamais sižets par Spēlmanīti - baskāji Totu, kurš dodas uz pazemi, lai atgrieztu dzīvē savu līgavu Leldi. Pazemē viņš ar spēli un deju attapīgi un asprātīgi pieveic velnus un atgūst līgavu. Cauri šim darbam vīsies dažādi senlatviešu rituāli, kas dzīvo vairs tikai rotaļu, deju un postfolkloras valodā. "Deju koncertuzvedums tiek veidots kā viengabalains uzvedums - deju spēle ar "Iļģu" mūziku pēc Raiņa lugas motīviem. Uzvedumā dejotāji ne tikai dejos, bet arī darbosies dažādās lomās. Mūzikas iekļauj sevī ļoti specifisku senās mūzikas un mūsdienu ritmu sintēzi, kas ļaus kustībās un dejotāju darbībā blakus tautiskajiem elementiem un spēlēm likt arī ļoti mūsdienīgas kustības. Lielākā daļa dejotāju savās ikdienas nodarbībās vairāk ir saistīti ar tautas deju dejošanu, bet mūsdienu ritmi un to izpildījums viņiem ir kaut kas jauns, intriģējošs un arī izaicinājums viņu varēšanai. Publikai būs ļoti interesanti pavērot, ka vienkopus darboties divi šie dažādie izpildījuma veidi un kā senais ielikts jauna ritmā nemaz nepazaudē savu pagātnes garšu," stāsta koncertuzveduma projekta vadītāja Ilze Mažāne.

Interesanti, ka koncertā skanēs postfokloras grupas "Iļģi" ierakstīto muzikālo versiju klasiskajai autora lugai, ko autori jau iepriekš tika sarakstījuši citam šī paša Raiņa darba uzvedumam. ""Spēlēju, dancoju" tika iecerēts un radīts kā skatuves darbs. Mums, protams, gandarījumu un prieku sagādā tas, cik daudz klausītājiem patīk mūsu mūzika, tomēr es ceru, ka vēl iedarbīgāka šī mūzika taps savienībā ar deju un kustību. Protams, svarīgi bija skatīties, kas uzņemas veidot horeogrāfiju. Ar uzveduma māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļēviču un režisoru Uģi Brikmani mums jau ir bijusi sadarbība, mēs viņiem uzticējāmies," par to, kāpēc "Iļģi" piekrituši sadarbībai, skaidro grupas vadītāja Ilga Reizniece. Viņa atzīst, ka jauniešu koncertuzveduma mēģinājumi grupas dalībnieki vēl nav redzējuši, bet noteikti noskatīties jau gatavo izrādi vasarā. I. Reizniece atklāj, ka vairākkārt dzirdējusi stāstus par to, ka, pateicoties "Iļģu" muzikālajai interpretācijai, jaunieši ieinteresējušies par Raini un viņa darbiem. To atzīst arī I. Mažāne, jo vidusskolēniem Raiņa darbs ir skolas obligātās literatūras sarakstā, un arī uzveduma veidotāji jauniešiem daudz stāsta par tēliem, darbu un vidi, kur notiek darbība, lai palīdzētu viņiem darboties un dejot uzvedumā ar lielu azartu un patiesu emocionalitāti. ""Spēlēju, dancoju" ir tik filosofiski piepildīts un daudzšķautnains, bet varbūt jaunieši kaut ko no Tota degsmes ne tikai izdejos, bet arī ierakstīs sevī un savā dzīves pieredzē," cer I. Reizniece.

"Spēlēju, dancoju" piedalīsies aptuveni 900 bērni visās vecuma grupās no pazīstamiem tautas deju ansambļiem. "Lai deju lielkoncertā "Ritums" šie dejotāji ar savu prasmi un tehnisko varēšanu nebūtu konkurenti mūsu republikas skolu deju kolektīviem un uz svētkiem varētu tikt daudz vairāk lauku skolu dejotāji, jau otros svētkus pēc kārtas tautas deju ansambļi veido deju svētku otro programmu," skaidro I. Mažāne. Deju koncertuzvedumā "Spēlēju, dancoju" varēs redzēt Katrīnu Privku no tautas deju ansambļa "Teiksmas Studija". Viņa stāsta, ka mēģinājumi koncertuzvedumam noteikt regulāri jau kopš pagājušajā gada, rudens brīvlaikā bijusi arī četru deju kolektīvu kopīgā nometne, kur atkal tika mācīti deju soļi. Viņa smej, ka ir Dziesmu un deju svētku veterāne, jo tajos piedalās regulāri, dejojot no divu vai trīs gadu vecuma. "Es noteikti iešu uz noslēguma pasākumu, kas visiem jauniešiem kopā tiek rīkots, kad beidzās visi svētki. Tas ir pasākums, ko noteikti jāapmeklē ikvienos Dziesmu un deju svētkos. Noteikti es iešu arī uz Noslēguma koncertu un pārējiem koncertiem, uz kuriem paspēšu, kad nebūs mēģinājumi," viņa jau kaļ plānus, ko darīs svētku laikā.

Jautājot, kāpēc jaunieši vēlas piedalīties svētkos un kāpēc vispār dejo, visi korī atbild - kopības izjūta. P. Nebars vēl piebilst, ka dejo arī draugu un kompānijas dēļ. Arī cilvēkus, kuri dejo tautas dejas, uzreiz varot atšķirt, viņi ir draudzīgi un bieži vien arī sabiedrības dvēseles. Vislabāk to var redzēt kopīgos deju kolektīvu pasākumos vai sadejošanās brīžos. "Skatēs mēs parasti ļoti daudz smaidam, daudz vairāk nekā mēģinājumos un citos pasākumos. Mēs cenšamies sevi parādīt pēc iespējas labāk. Man ļoti patīk skatēs dejot, jo tad ir nedaudz uztraukums, tas it kā veicina kvalitāti," viņš skaidro. R. Pulkstenis piebilst, ka, uzstājoties skatēs, cilvēkam ir adrenalīna sajūta, kas pastiprina vēlmi nodejot pēc iespējas labāk.

"Dejo ne tikai cilvēks, stāstot ar kustību, soļu un zīmju rakstu kādu stāstu vai izsakot savas jūtas un pārdzīvojumu. Dabā vērojot redzam, ka dejo arī putni, dejo zirgi un dejo zivis. Dejot var visi, tāpat kā visi var raudāt, smieties un sajust. Deja savā būtībā, gluži kā citas mākslas, stāsta par pasauli sev apkārt. Daba, deja un dejotājs saslēdzas vienā ritmā, arī tā ir cilvēka un dabas vienotība. Deja, kas virknējas koncertā, ir kā krelles ap dejotāja kaklu, kā vainags dejotājai galvā - iekrāsots ar gadalaikiem raksturīgu noskaņu un tēlu," par deju nozīmi cilvēka dzīvē saka D. Micāne Zālīte.

"Visi dejotāji māk labi dejot. Ja tu aiziesi uz balli, tev nekad nebūs jāsēž malā, visu laiku dejosi," K. Privka uzskata. Smaidot viņa atceras Jaunā gada balli, kas kopā ar citiem deju kolektīviem svinēta Kuldīgā. "Teiksmas Studija" ballē pirmie sākuši dejot, aizraujot dejā ar citus kolektīvus, bet balles izskaņā pat nevarēja nevienu jaunieti pierunāt iziet no zāles, jo visiem ļoti paticis dejot. "Dejojot galvenais ir emocijas, ka tu dejo un visi pēc tam kliedz - atkārtot! Tas bieži nenotiek. Tā ir kopības sajūta, ka tu zini, ka neesi vienīgais, kas lēkā tautiskās dejas. Daudzi nesaprot, kas tur aizraujošs. Bet, kad tu redzi, ka uz laukuma ir vēl tūkstoš savējie, tad ir laba sajūta," viņa atzīst.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535