Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Ceturtdiena, 28.maijs
Gaviļnieki: Vilis, Vilhelms

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3261645
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Svētkos svarīga loma būs brīvprātīgajiem

Anita Kalmane,
"Izglītība un Kultūra"

Vēl visu maiju IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizētāji aicina atsaukties studentus un jauniešus, kuri svētku laikā brīvprātīgi vēlētos palīdzēt organizatoriskajos darbos, lai svētki kļūtu vēl skaistāki un patīkamāki. Šobrīd ir atsaukušies jau vairāk nekā 60 potenciālie brīvprātīgie, bet viņu rindas joprojām tiek papildinātas, jo palīgi būs nepieciešami ikvienā pasākumā. Svētku organizatoru sniegtā informācija liecina, ka katru dienu tiek atsūtīti vismaz trīs vai četri jauni pieteikumi.

Svētku mārketinga koordinatore Santa Pētersone un drukas darbu koordinatore Veronika Rožinska atklāj, ka par brīvprātīgajiem tiek aicināti pieteikties tieši studenti, jo viņus ir vieglāk apzināt, kā arī studentiem ir lielāka atbildības sajūta nekā skolēniem, no kuriem liela daļa kā dalībnieki svētkos jau piedalās. "Šie svētki ir ļoti liels un atbildīgs masu pasākums, tāpēc brīvprātīgo mērķauditorija ir tieši studenti. Viņiem ir lielāka atbildības sajūta, bet skolēni, manuprāt, tik nopietnā pasākumā vēl nebūtu gatavi strādāt," saka S. Pētersone. Reizē ar savu dzīves aprakstu (CV) no jauniešiem tiek gaidīta arī pieteikuma jeb motivācijas vēstule, lai svētku organizatoriem būtu vieglāk izvērtēt katru kandidātu un iespējas, kādus darba pienākumus Dziesmu un deju svētku laikā viņi varētu veikt. Šobrīd tiek apkopota informācija, cik daudz brīvprātīgo svētku laikā kopumā būs nepieciešams, bet jau tagad ir zināms, ka, piemēram, atklāšanas pasākumā būs nepieciešama 40 brīvprātīgo palīdzība. V. Rožinska piebilst, ka brīvprātīgie nebūs nodarbināti visu svētku laiku nepārtraukti, bet viņiem būs kāds konkrēts uzdevums vai pasākums, kurā asistēt, tāpēc iespēju robežās viens brīvprātīgais palīdzēs vairākos pasākumos, piemēram, būs režisora asistenta palīgs, koriģēs cilvēku plūsmas, dalīs vai tirgos programmas, informēs cilvēkus vai pārbaudīs biļetes, kā arī veiks dažādus citus darbiņus.

Brīvprātīgie - bijušie svētku dalībnieki

Liela daļa no brīvprātīgajiem iepriekšējos svētkos paši ir piedalījušies, dziedājuši un dejojuši, tāpēc, iespējams, šogad viņiem šķiet, ka svētkos būtu interesanti piedalīties jaunā veidā kā brīvprātīgajiem svētku palīgiem. Daudzi ir aktīvi jaunieši, kuri darbojušies jau skolas vai studentu padomēs, bet citi savukārt Dziesmu un deju svētkus uzskata par ļoti ievērojamu pasākumu, kurā ieguldīt savu artavu būtu liels gods. V. Rožinska atklāj, ka viņu ļoti priecē fakts, ka daudzi jaunieši ik pa laikam atraksta un interesējas, vai ir nepieciešama jauna palīdzība, nemaz negaidot uzaicinājumu palīdzēt. Brīvprātīgo divas galvenās un nepieciešamākās īpašības ir atbildības sajūta un apķērība, uzsver organizatori, un atsūtītie pieteikumi liecina, ka visādā citā ziņā potenciālie brīvprātīgie ir ļoti atšķirīgi.

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes studente Baiba Buceniece, kurai ir 21 gads, lielā mērā šim raksturojumam atbilst - viņa ir dejojusi divos iepriekšējos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un šogad par brīvprātīgo pieteikusies tieši tāpēc, ka svētkos ļoti vēlas iesaistīties un izjust neatkārtojamās emocijas, taču pati vairs piedalīties nevar. Meitene vēl nezina, kādi pienākumi viņai tiks uzticēti, taču vēlētos palīdzēt kādā no deju pasākumiem. "Manuprāt, tiem, kuri paši svētkos ir piedalījušies, un tiem, kuri svētkos nav dejojuši vai dziedājuši, emocijas un izjūtas ir pavisam atšķirīgas. Tas gan nenozīmē, ka citam tās ir izteiksmīgākas vai atturīgākas. Tas ir liels un skaists notikums, kurš ļoti iepriecina un saviļņo cilvēkus, īpaši bērnus. Tikai tie, kas paši ir piedalījušies, zina, cik lielu emocionālu pacēlumu var izjust svētkos," viņa uzskata. Ritai Zavadskai ir 19 gadi un viņa studē LU Vēstures fakultātē. Brīvprātīgo darbs viņai iepaticies pagājušajā vasarā, kad meitene bijusi Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāla "Eiropiāde" grupas koordinatore un sapratusi, ka citiem palīdzēt radīt svētkus ir skaisti. Jauniete uzskata, ka Dziesmu un deju svētki ir unikāls pasākums, tāpēc tā emocijas ir jāpiedzīvo katram - ja nekā dalībniekam, tad vismaz kā brīvprātīgajam organizatoru palīgam. Katrs cilvēks - dalībnieks, skatītājs, mākslas baudītājs vai organizators - šos svētkus uztver citādāk. Meitene domā, ka jauniešiem lielākoties tā ir izklaide nedēļas garumā, neapzinoties svētku dziļāko jēgu, turpretī vecāka gadagājuma cilvēkiem - kaut kas svēts un nozīmīgs. "Man patīk palīdzēt un citiem sniegt prieku. Es uzskatu, ka mūsdienu pasaulē, kura ir tik industriāla un materializēta, ir jācenšas darīt kaut kas pretējs un pēc iespējas vairāk jāatbalsta dažādus kultūras pasākumus," Rita stāsta.

Brīvprātīgo pieredze citu pasākumu organizēšanā

21 gadus jaunā topošā vokālā pedagoģe un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studente (RPIVA) Edīte Rauba ir piedalījusies četros Vispārējos un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un stāsta, ka šogad vēlējusies redzēt, kādi svētki izskatās no organizatoriskās puses. Neliela pieredze dažādu pasākumu organizēšanā meitenei jau ir - gan skolas laikā, gan arī RPIVA, organizējot Ziemassvētku balli. "Man ļoti patīk sajūta, kāda rodas, esot Dziesmu un deju svētkos, kaut vai tikai sēžot skatītāju rindās un klausoties. Dziesmu un deju svētki, manuprāt, ir kaut kas neaizmirstams. Ja tur ir vienreiz būts, gribas atkal un atkal. Šie svētki būtu jāizdzīvo katram - gan lielam, gan mazam, un es ceru, ka svētku skatītāju kļūs arvien vairāk un vairāk," viņa atklāj. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studentei Zanei Krūmiņai ir 19 gadi, un viņa studē starpkultūru sakarus Latvija - Francija. Arī viņa ir bijusi iesaistīta skolas pasākumu organizēšanā un arī šobrīd palīdz organizēt LKA pasākumus, tieši tāpēc, vairākas reizes kā dalībniece piedaloties Dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumos, šoreiz Zane vēlas izzināt pasākuma organizatorisko pusi. "Dziesmu un deju svētki ir ļoti saviļņojošs pasākums, kurā var just visu latviešu kopības sajūtu. Tie ir svētki, bez kuriem vismaz tie latvieši, kuriem ir tuva deja, dziesma un kultūra, nevar iztikt," meitene saka. Viņa uzskata, ka strādāšana svētku laikā dotu ne tikai pieredzi lielu pasākumu organizēšanā, bet arī gandarījuma sajūtu, ka viņa ir varējusi kaut nedaudz palīdzēt. Jau tagad Zane zina, ka svētku laikā noteikti vēlas apmeklēt deju lielkoncertu "Ritums", deju koncertuzvedumu "Spēlēju, dancoju" un arī svētku noslēguma koncertu.

20 gadīgā Evita Triba, kura 1995. gadā piedalījās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, šobrīd LKA studē starptautiskos kultūras sakarus Latvija - Spānija. "Cilvēks, kurš nekad nav bijis svētku dalībnieks, nevar zināt, kādas ir emocijas bērnam, kad viņš saprot, ka ir neliela daļiņa no visu dalībnieku pulka, taču jūtas neaizstājams un vēlas sevi parādīt no labākās puses. Savukārt, tas, kurš nekad nav piedalījies svētku organizēšanā, nezina, kāda sajūta ir vērot sava darba augļus no malas. Es uzskatu, ka visas aktivitātes, kurās cilvēks iesaistās, viņu bagātina. Turklāt tā ir lieliska iespēja apvienot patīkamo ar lietderīgo, proti, iegūtā pieredze varētu noderēt turpmākajā dzīvē, un aktīvi pavadīts brīvais laiks sniegs relaksāciju," uzskata jauniete, kurai šī būs pirmā pieredze brīvprātīgajā darbā. Dzintars Novads, 22 gadus jaunais Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) students un topošais starptautisko attiecību speciālists, kurš šobrīd raksta savu bakalaura darbu, atklāj, ka šie būs viņa pirmie Dziesmu un deju svētki. Taču jaunietis ir piedalījies vairāku citu dažādu pasākumu rīkošanā gan kā grupas loceklis, gan arī uzņemoties pasākumu rīkošanu un vadīšanu. "Dziesmu un deju svētki būtībā ir unikāls pasākums, kas apvieno simtiem dziedātāju, pūtēju, dejotāju un citu dalībnieku vienkopus Rīgā. Kā dalībnieks es vienmēr esmu vēlējies piedalīties šajā pasākumā, bet šāda iespēja man nav bijusi un diezin vai kādreiz vēl pienāks, tādēļ es mēģinu iesaistīties šajā pasākumā no otras puses. Grūti iedomāties emocijas, kādas varētu pārņemt ikvienu organizētāju, brīvprātīgo un citus iesaistītos cilvēkus pēdējā noslēguma koncertā, kad ļaužu tūkstoši vienojas kopīgās dziesmās, tādējādi apliecinot pateicību organizētājiem par fantastiskā pasākuma sekmīgu norisi. Vien noslēguma koncerta dēļ ir vērts strādāt un strādāt, nežēlojot sevi un neskaitot sekundes," Dzintars atklāj. Viņš ir izbijis dejotājs, agrāk aktīvi dejojis sporta dejas un piedalījies daudzās sacensībās, kā arī pats tās organizējis, tāpēc pamatoti stāsta, ka līdzīgu saviļņojumu pasākumos izjūt gan dalībnieki, gan skatītāji, gan arī organizētāji.

"Kultūra manā dzīvē ieņem lielu lomu. IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir viens no Latvijas kultūras stūrakmeņiem, un brīvprātīgā darbs man ļautu būt vienam no šī stūrakmeņa graudiņiem. Šie svētki veldzē dvēseli un aicina katru pievienoties dziedātāju un dejotāju pulkam," stāsta Rīgas Doma kora skolas Mūzikas institūcijas pārvaldības pēdējā kursa audzēkne Indra Siksaliete, kura šobrīd raksta savu diplomdarbu un dažas dienas pirms svētku sākšanās saņems diplomu. Interesanti, ka blakus tam viņa aktīvi gatavojas arī uzsākt gaitas profesionālajā militārajā dienestā. Svētkos viņa labprāt, piemēram, apkopotu dažādu informāciju un sniegtu to cilvēkiem, lai varētu ar viņiem tieši kontaktēties. Jaunietei ir vērā ņemama pieredze ne tikai brīvprātīgajā darbā, bet arī Cesvainē un Aizkrauklē organizējot un vadot labdarības koncertus ar Latvijas Bruņoto spēku Štāba orķestra, cirka studijas "Arlekīns" un Latvijas Leļļu cirka dalību. Arī 20 gadīgā RSU Eiropas studiju fakultātes studente Inga Nestere ir organizējusi un vadījusi vairākus pasākumus, par vislielāko no tiem saucot pagājušā gada Latvijas Mazpulku lielo nometni "Visu daru es ar prieku". Šogad meitene strādājusi arī tādos pasākumos kā Siguldas Putnu dienas, "Skola 2005" un "Skaļās vēlēšanas 2005". "Man ir pilnīgi vienalga, kādā sfērā svētku laikā palīdzēt, jo visur ir vajadzīgas darba rokas, taču man patīk uzņemšanas process, tāpēc es gribu strādāt, piemēram, pie dalībnieku uzņemšanas un reģistrēšanas," Inga piebilst. Viņai patīk ne tikai sagādāt prieku, sniedzot palīdzīgu roku, bet arī iegūt jaunu pieredzi, draugus un ļoti labas emocijas.

Gundegai Torai ir tikai 18 gadi, bet jau liela pieredze dažādu pasākumu organizēšanā. Sevi viņa uzskata par ļoti radošu un aktīvu jaunieti, kas vienmēr pieradusi visas lietas virzīt uz priekšu. "Dzīve ir viena, un tā ir jāpiepilda ar visu iespējamo, lai būtu prieks pašam un arī citiem," viņa uzskata. Dziesmu un deju svētkos meitene gan nav piedalījusies un skaidro, ka tas viņai arī neliekas saistoši, jo daudz interesantāk būtu svētkus organizēt un pēc tam izbaudīt darba augļus. 22 gadus jaunā Iveta, kura šobrīd studē ceturtajā kursā, svētkos jau ir piedalījusies kā dejotāja un arī strādājusi - bijusi vietu ierādītāja XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. "Mani vilināja darbs, kuram līdzīgu līdz šim nebiju sastapusi, tāpēc piekritu strādāt. Es vēlējos arī pārbaudīt sevi un to, vai tikšu galā ar saviem pienākumiem. Viegli nebija. Daudz bija jāstrādā ar cilvēkiem, kuri bija aizmirsuši vai nezināja, ka dziesmas laikā starp skatītāju celiņiem nedrīkst staigāt. Kad viņiem paskaidroju, ka ir jāsagaida dziesmas beigas, tad strupi atcirta un nereti pat centās izlauzties, bet, protams, bija arī saprotoši cilvēki. Brīžiem pat vēlējos, kaut tādi būtu visi," viņa atceras. Arī šajos svētkos Iveta ir pieteikusies strādāt, lai dziesmu un deju virpulī būtu nevis kā dalībnieks, vērotājs vai baudītājs, bet gan kā cilvēks, kurš var būt kaut kādā veidā noderīgs. Jauniete atklāj, ka katru reizi svētku laikā ir brīnišķīga sajūta, ka viņa patiesi dzīvo Latvijā. "Gribētos, lai šī sajūta mani ne uz mirkli nepamet, bet diemžēl tā mēdz izgaist līdz ar svētku beigšanos. Ir patiesi liels prieks visapkārt dzirdēt skanam pārsvarā tikai latviešu valodu, tāpēc šos svētkus es izbaudu, bet pēc tam ar nepacietību gaidu nākamos," viņa saka.

Brīvprātīgais darbs kā dzīvesveids

Jaunieši savu artavu svētku organizēšanā ir ielikuši, kaut nedaudz palīdzot svētkiem tapt labākiem. 20 gadīgā viesnīcas administratore un LKA Kultūras teorijas un vadībzinību studente Ilze Zīģele jau ir palīdzējusi svētku drukas darbu koordinatorei. Viņa ir apkopojusi gan informāciju par visiem svētku dalībniekiem, gan arī interesantā un bērniem un jauniešiem piesaistošā valodā uzrakstījusi padomus, kā svētku laikā vajadzētu uzvesties. "Tas bija ļoti interesanti. Es pati pēc tam brīnījos, kā kaut kas tāds ir iznācis," viņa atceras. Lai gan nevienos svētkos Ilze nav piedalījusies, ar dejošanu viņa jau ir pazīstama - piecus gadus dejojusi modes deju studijā "Benefice", tāpēc dejošanu uzskatu par savu sirdslietu. Meitene spriež, ka tieši tie brīvprātīgie, kuri kā dalībnieki ir piedalījušies iepriekšējos svētkos, šogad vieglāk orientēsies svētku norisēs un labāk zinās, ko vajadzētu uzlabot vai mainīt. Savukārt tie, kam šie būs pirmie Dziesmu un deju svētki, izjutīs jaunas, pārsteidzošas, aizraujošas un nebijušas, varbūt pat spilgtākas un iespaidīgākas emocijas. "Es domāju, ka šie svētki ir fantastisks fenomens ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules kultūras dzīvē. Tos vienkārši nav iespējams izskaidrot ar vārdiem. Tur ir viss kopā: sensenās latviešu tradīcijas, neticama saliedētība un vienotība, neizsīkstošs prieks visu sejās un skaistas dziesmas un dejas," viņa saka. "Mūzika, teātris, deja un viss pārējais, kas ir ar to saistīts, ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, kas nepieciešama pilnvērtīgai eksistencei," savukārt teic 19 gadus jaunā RSU komunikāciju zinātnes studente Elīna Rozentāle. Dziesmu un deju svētki viņai nav sveši, jo agrāk tajos ir spēlēts pūtēju orķestrī, tāpēc arī šobrīd bez svētkiem meitene vairs nevar iztikt. Ārpus studijām viņa ir strādājusi izdevniecībā par tirdzniecības aģenti, taču brīvprātīgā darba pieredzes jaunietei nav, lai gan šajā pavasarī Elīna jau ir palīdzējusi - pielikusi savu roku pie tieši šī gada svētku Interneta mājas lapas veidošanas www.nācgavilēt.lv . "Dziesmu un deju svētki ir grandiozs pasākums ar sevišķu kopības sajūtu un saviļņojumu. Tā ir dīvaina sajūta vēderā, it kā es iemīlētos," viņa smaidot piebilst.

Nākamā politoloģe un 20 gadus jaunā Vidzemes augstskolas (ViA) studente Māra Rozenberga kā brīvprātīgā šogad ir ne tikai pietiekusies vēl vairākiem citiem darbiem, bet līdzīgu darbu arī strādājusi savas prakses laikā Rīgas domes Kultūras pārvaldē, palīdzot Maskavas dienu norisēs. Jau kopš 1995. gada viņa ir piedalījusies visos Dziesmu un deju svētkos gan kā dejotāja, gan arī kā dziedātāja, taču tagad jau izaugusi no aktīvā Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieka vecuma. Strādājot par brīvprātīgo, Māra cer ielūkoties svētku gatavošanas un norises procesā. "Dziesmu un deju svētki ir fenomens, kuru nav iespējams nokopēt un atkārtot. Tie dzīvo katra paša apziņā, tie ir visas tautas svētki," viņa uzskata. 22 gadus jaunā LU Juridiskās fakultātes studente un "Brīvprātīgo centra" Informācijas punkta vadītāja Līva Liepiņa Dziesmu un deju svētkos vēl nav piedalījusies. Par brīvprātīgo viņa ir pieteikusies tāpēc, ka atbalsta un popularizē brīvprātīgā darba ideju, kā arī vēlas būt daļa no visas lielās svētku organizatoru komandas. Līvu interesē iegūt kontaktus ar organizatoru komiteju un līdz ar to arī jaunas paziņas, iemaņas un pieredze, lai saprastu, kā viss tiek organizēts.

"Latvijā trūkst izpratnes par vārdu "brīvprātīgais"", atzīst V. Rožinska. Daudzi jaunieši uzskata, ka viņi kā brīvprātīgie paši var izlemt, ka viņi jebkurā mirklī var aiziet prom un savu darbu līdz galam nemaz neizdarīt, taču projektu vadītājiem, kuri paļaujas uz jauniešu godaprātu, ļoti svarīga ir apziņa, ka uz brīvprātīgajiem darbiniekiem var paļauties. Arī šajos svētkos ir nepieciešamos domāt par to, lai cilvēkiem būtu atbildības sajūta un apziņa, ka neizdarītu darbu dienas vidū pamest nedrīkst.

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535