Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 05.augusts
Gaviļnieki: Osvalds Arvils

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3299217
Karstākās ziņas Suvenīri Medijiem Biežāk uzdotie jautājumi

 

Svētku gājiens - virzība uz nākotni

Anita Kalmane,
"Izglītība un Kultūra"

Viens no visspilgtākajiem ikvienu svinību pasākumiem neapšaubāmi ir svētku gājiens. Tas neiztrūks arī IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, jau tradicionāli sākoties Doma laukumā un gar Brīvības pieminekli vijoties līdz Dailes teātrim. Svētku gājiena režisore Līga Balode stāsta sīkāk par gājiena koncepciju un gaidāmajiem pārsteigumiem, kurus dalībnieki un skatītāji varēs izbaudīt 3. jūlijā.

Pastāstiet, lūdzu, kā paši svētku dalībnieki gatavosies gājienam?

"Svētku gājienam dalībnieki gatavojas jau šodien, kā parasti - domājot par savu vizuālo noformējumu - tērpiem. Šī gada svētku īpašais noformējums būs sasiešanās spēle. Visa svētku kopējā koncepcija ir mezglu filozofija, tāpēc arī gājienā mēs esam piedāvājuši rajonu delegācijām izvēlēties, ar ko viņi grib apzināti un mērķtiecīgi "sasieties". Iepriekšējo Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku pieredze ļauj mums cerēt, ka rajonu delegācijas gājiena skatītājus pārsteigs ar radošu prieku, gaišu nacionālu starojumu un patiesu humora izjūtu.

Kas ir paredzēts gājienā?

Par gājienu var domāt no vairākiem aspektiem: no skatītāju un no dalībnieku redzes punkta. Rajonu delegācijas strādā pie tā, kā radīt prieku skatītājiem, bet mēs, savukārt, domājam, kādus pārsteiguma momentus radīt pašiem gājiena dalībniekiem. Protams, mēs ceram un paļaujamies uz Rīgas skatītāju līksmu gājiena sagaidīšanu. Paralēli mēs domājam arī par gājiena pieturas jeb sasiešanās punktiem - mezgliem.

Pirmais būs Ievades mezgls, kur Doma laukumā sagaidīsim un uzmundrināsim gājiena dalībniekus, kuri kādu laiciņu pirms būs stāvējuši dažādās Vecrīgas šķērsielās. Pēc tam gājiens virzīsies pa Smilšu ielu garām Izglītības un zinātnes ministrijai (IzM). IzM ēku kā namu, kurā top izglītības likumi un lēmumi, mēs apspēlēsim Bāzes mezglā.

Ceļā no Smilšu ielas uz Brīvības ielu būs Sakaru mezgls. Mēs esam aicinājuši gājiena dalībniekus (skolas un rajonus) atvest uz Rīgu ceļazīmes, uz kurām būtu norādīts attālums no Rīgas līdz konkrētajai skolai. Mēs ceram, ka tas būs mīļš dažādu ceļazīmju apkopojums, kuras mākslinieks Ivars Mailītis ir paredzējis apkopot Dzimtes kokā. Rīgā ir ļoti skaisti uzraksti, cik tālu ir līdz Londonai vai Parīzei, bet nav uzrakstu, cik tālu ir, piemēram, līdz Praulienas skolai.

Pie Brīvības pieminekļa būs Balsta mezgls, kas ir visa pamats. Pieminekļa pakājē gājiena dalībnieki ar sava novada ziedu krāsu veidos svētku logo. Nākamais punkts ir Jūtības regulēšanas mezgls. Tas būs jauns notikums, jo pirmo reizi gājiena maršrutā tiek piedāvāts kaut kas citāds: pa Brīvības bulvāra kreiso pusi mēs plānojam viesoties Esplanādē un doties pie Raiņa pieminekļa. Mēs vēlamies iesiet Raini svētku gājienā kā pamatvērtību īpaši tāpēc, ka divi svētku koncerti - "Ritums" un "Spēlēju, dancoju" - mūs uzrunā ar Raiņa vārdiem. Esplanādē gājiena dalībniekiem tiks dāvāta iespēja satikt, ieraudzīt un sveikt citu rajonu dalībniekus. Mēs ceram arī uz līksmu savstarpēju sasveicināšanos.

Saslēgšanās mezglā mēs piedāvāsim "sasieties" ar sportu pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija", ir ievadītas sarunas ar Latvijas Hokeja federāciju. Šobrīd tas ir aktuāls sporta veids Latvijā, un mums arī ir laba sadarbība ar viņiem. Nākamais sasiešanās mezgls ir plānots pie Ģertrūdes baznīcas, "sasienoties" ar teātra mākslu. Ir ievadītas sarunas ar populāriem aktieriem, kuri uzrunās gājiena dalībniekus. Diemžēl mēs nevaram cerēt, ka vienas izrādes tēlus pazīst visi Latvijas bērni, tāpēc meklējam atpazīstamus televīzijas personāžus.

Uz Brīvības ielas pie Dailes teātra Kontaktu mezglā, kā parasti, būs kulminācijas punkts, visiem svētku dalībniekiem, tradicionāli sveicot prezidenti, svētku virsvadītājus un organizatorus. Tad arī gājiens noslēgsies Gala mezglā uz Bruņinieku ielas. Mūsu mērķis ir radīt svētku gājiena dalībniekiem sajūtu, ka viņi ir gaidīti un vajadzīgi, ka par viņiem priecājas visa Latvija.

Protams, vēl mēs esam domājuši par gājiena kolonnas sākumu, kur tiks nesti vairāki karogi: Latvijas valsts karogu grupa, Eiropas Savienības karogs un IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku karogs. Jaunā iezīme ir tā, ka tiks nesti arī lielo svētku simboli. Šie svētki, atšķirībā no iepriekšējiem, tiek veidoti, balstoties uz vienotu koncepciju, ko mēs arī gribam izmantot un piedāvāt skatītajiem tās vizuālo risinājumu. Gājiena kolonnas sākumā tradicionāli dosies arī svētku orgkomiteja, komponisti, dzejnieki, skaņdarbu autori un pūtēju orķestris. Gājiena noslēgumā tradicionāli aicināsim piedalīties iepriekšējo Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībniekus."

Cik ilgs gājiens ir plānots?

"Dziesmu un deju svētki nav ne militārs, ne arī sportistu gājiens, kurš būtu iepriekš izmēģināts un varētu prognozēt tā noslēguma laiku. Mēs noteikti varam garantēt, ka gājiens sāksies 9:30, bet tā noslēgums būs atkarīgs no iešanas ritma. Svētku gājiens dabiskā ritmā varētu beigties aptuveni ap diviem trijiem."

Kā ir attīstījušies šo svētku gājieni?

"Gājiens, tāpat kā visi svētki kopumā, runā par konkrētā laika aktualitātēm. 1995. gadā septīto svētku gājienā, ejot aiz Sprīdīša, mēs nesām sava novada gaili - modinātāju un pērām slinkumu. Iepriekšējā, astoto svētku gājienā, nesām jauna gadsimta sapnīšus. Gājiena 21. gadsimta sapnīšu koncepcija apliecināja, ka jaunais gadsimts mums piedāvās tik lielas iespējas, cik mēs spēsim izsapņot.

Šogad, 2005 gadā, svarīga ir sajūta, ka mēs beidzot esam sasējušies kopā ar visu pasauli un lielās ekoloģiskās un sociālās problēmas spēsim risināt, tikai apzinoties kopsajūtu. No otras puses, mums šodien ir daudz jādomā par mūsu iekšējām saitēm, kas vieno Latviju, uztur un rada mūsu citādību, balstoties uz kultūrvērtībām un kopējo nākotni. Svētki ir laiks, kad mēs varam pacelties pāri ikdienai un veidot nākotni.

Mazliet savādāks šoreiz ir arī plānotais svētku gājiena maršruts. Nedaudz precīzākam vajadzētu būt svētku dalībnieku pulcēšanās procesam, par ko daudz domā svētku gājiena projekta vadītājs Kārlis Lišmanis."

Kāpēc, Jūsuprāt, ikvienu svētku kulminācija ir tieši svētku gājiens?

"Gājiens ir mobila forma, kā veidot svētku kulmināciju. Pirmkārt, tas ir skaitliski lielākais svētku notikums - skatītāji redz visus svētku dalībniekus. Otrkārt, tam ir īpašs ritms un mobilitāte. Būtiski, ka gājienā kopā sasaistās vispārējā svētku dalībnieku mākslinieciskā un radošā varēšana, katrs dalībnieks kā indivīds prezentē savu novadu, skolu un arī savu ģimeni.

Gājiena tradīcija vēsturiski ir aizsākusies jau senajā Grieķijā un senajā Romā, arī rietumu valstīs tas ir elements, kā demonstrēt progresu un ceļu uz nākotni. Rietumu valstu monarhu absolūtās varas demonstrējumā šodien eksistē dažādas parādes, procesijas un svētceļojumi. Arī latviešu tradicionālā kultūrā gājienam ir bijusi būtiska loma. Piemēram, Jāņos jāapdejo un jāapdzied lauki, bet Ziemassvētkos - jāiet masku gājienā no mājas uz māju, tādējādi veicinot ražu, auglību un likteņa labvēlību. Ar gājienu mēs tradicionāli šo labvēlību vēlam arī savai Rīgai, Latvijai un paši sev."

Kā, Jūsuprāt, atšķiras Skolu jaunatnes un Vispārējie Dziesmu un deju svētki?

"Protams, jaunieši ir Vispārējo dziesmu un deju svētku potence. Kamēr būs Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, tikmēr izdosies arī Lielie svētki. Tas ir ceļš uz vispārējiem svētkiem. Skolu jaunatnes svētkos mēs drīkstam pateikt kaut ko intīmāku un sirsnīgāku, to, kas vispārējos svētkos varētu izklausīties pārāk sentimentāli. Bet varbūt pavisam vienkārši - kopā ar bērniem mēs spējam piekļūt tuvāk patiesībai."

Kāpēc Jūs piekritāt veidot svētku gājienu?

"Kāpēc ķirurgs operē, kāpēc kurpnieks lāpa kurpi, un kāpēc maiznieks cep maizi? Tieši tāpēc svētku režisors dara to, ko prot un domā, kā caur rituālu darbībām dzīvi veidot gaišāku un interesantāku. Arī es esmu priecīga jau trešo reizi Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos veidot svētku gājienu. Gājiena ritms, dinamika, krāsainība, tradīcija un labvēlīgas nākotnes cerība, apvienojoties kopā ar skatītāju mīlestību, veido un gan jau arī ieprogrammē harmonisku vienotās Latvijas sajūtu."

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535