Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Nāc gavilēt! Nāc gavilēt!
Nāc gavilēt!
LVEN
SvētkiAktuāliDalībniekiRīkotājiBildesAtbalstītāji
Trešdiena, 20.novembris
Gaviļnieki: Anda, Andīna

Vai Tu jau sazinājies ar saviem jaunajiem draugiem?
Jā, jau aizsūtīju e-pastu/vēstuli (57%)
Jā, sazvanījāmies (21%)
Jā, nosūtīju kopīgās svētku bildes (22%)
Gaidām nākamos!
3189171
PIRMĀ PALĪDZĪBA
 

 


Kā nesasist galvu un izglābt draugu

Nelec ūdenī, to neizpētījis!

Gan mūžam nenogurstošie skolotāji, gan svelmainā saule ir darījusi savu – pilnīgi sakarsusi katra ķermeņa daļiņa. Vienīgais glābiņš – ūdens pelde (un kas gan var būt labāks par šo!). Tā kā atkārtošana ir zināšanu māte, tad vēlreiz mūžsenās patiesības – nepeldies nepazīstamās vietās, nelec ūdenī vietās, ko neesi rūpīgi izpētījis! Neaizmirsti uz ūdens peldi sev līdzi paķert arī kādu pieaugušo!

Izglāb arī draugu!

Mēs jau zinām, ka tu esi prātīgs un neiesi peldēties, ja esi nespēka pārņemts. Izglāb draugu – neļauj arī viņam iet peldēties, ja viņš ir pārguris! Un ja nu tomēr nelaime ir notikusi – sauc palīgā, cik vien skaļi iespējams! Ja cietušais ir aizrijies ar ūdeni, noliec to uz priekšu, uzsitot starp lāpstiņām un ļaujot izklepoties! Necenties attēlot filmās redzētos varoņus, ja cietušajam jātaisa mākslīgā elpināšana. Mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu veic tikai tādā gadījumā, ja droši zini, kā to veikt!

Esi uzmanīgs no mošķiem!

Tevi pilnībā ir pārņēmis dziedāšanas prieks. Tu to dari tā, ka smaids līdz ausīm. Tu seko diriģenta norādījumiem nedziedāt caur degunu, bet gan plaši atvērtu muti, lai skaņa pāršalc visas Rīgas nomales. Var gadīties, ka tava gavilēšana plaši atvērtu muti pievilina kādu biti vai lapseni. Dzēliens, sāpīgi, sāk jau pampt – ko nu? Neuztraucies – lai mazinātu tūkumu, jādzer auksts ūdens vai jāsūkā ledus gabaliņi! Maza atvēsināšanās un, aidā - atpakaļ pie saviem dziesmu biedriem!

Arī tu, dejotāj, uzmanies! Zināma sajūta, kad pēc ilga un nogurdinoša mēģinājuma tā vien prasās tā vienkārši ar basām kājām pasprinģot pa zaļo zālīti. Bet labāk to nedari, jo bites sadzelta pēda nav nekāds joks!

Tas ir tikai mīts, ka Rīgā mošķīši nedzīvo. Arī Mežaparka zaļumos var sastapt tādus ne-draugus kā ērces. Ja nu ir bijusi saskare ar šiem briesmonīšiem, tad gan atceries – nelutini viņu, ieziežot to ar sviestu vai eļļu, tajā vietā, kur tas piesūcies! Labāk lūdz palīdzību pieaugušajam vai kādam mediķim!

Ja prieks ir bijis pārāk liels...

Ja aiz liela prieka esi pārāk augstu lēkājis un atsitis galvu pret kaut ko cietu un lielu (piemēram, pret durvju stenderi), visdrīzāk būsi guvis galvas traumu. Tādā gadījumā piešķir sev atpūtas brīdi – apgulies uz sāniem un padomā par lietām, par kurām nav pieticis laika padomāt!

Ja deju partneris pārāk straujš...

Deju partneris tevi ir pārāk strauji izgriezis, tev šķiet, ka esi izmežģījis, vai pat salauzis kāju. Palūdz, lai partneris tevi nones no deju plača! Vēlams nekustēties un pasaukt kādu pieaugušo!

Ja deguns netur spriedzi...

Karstais laika, nelielais stresiņš, saspringtais mēģinājumu grafiks… Nav brīnums, ka tev ir sācis asiņot deguns. Esi pats sev glābējs: noliecies uz priekšu (lai sarkanais šķidrums neiekļūst tavos elpceļos), palūdz, lai kāds uz spranda vai pieres uzliek mitru kompresi!

 


Kā nenosvilināt skolu, kurā nakšņojat

Kaimiņu būšana

Tu esi IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieks. Tūlīt, tūlīt, vēlākais pēc stundas tev jābūt gatavam piedalīties lielajā „svētku brīnumā”, bet tavs svētku tērps stāv negludināts tepat līdzās un tu pats mēģini saprast, kāpēc tavs vienmēr tik uzticamais gludeklis tieši šobrīd tevi ir pievīlis?!

Tu paveries uz rozeti – tur it kā viss kārtībā, tātad ir cits vainīgais. Un tad tu pilnīgi noteikti atceries, ka vispirms jāpārbauda vai esi gludekli atslēdzis no elektrības – tu taču zini, kas var notikt, ja pašrocīgi cenšas salabot sadzīves elektroierīces, kas pieslēgtas elektrībai - tas ir bīstami! Labākajā gadījumā tu vari saņemt pamatīgu strāvas belzienu, bet sliktākos gadījumus labāk ir nepiedzīvot.

Tāpēc labāk taisnā ceļā doties pie tuvākā kaimiņa aizņemties gludekli, kas tevi varētu glābt, jo galu galā - kam tad ir domāti kaimiņi? Un tu nebūt neesi pirmais, kuru ir pievīlis tāds tehnikas brīnums kā gludeklis.

Pētnieka gars

Tu esi labs dziedātājs vai dejotājs, un tevī mājo arī īsts „pētnieka gars”. Tevi aizrauj un vilina viss nezināmais un neizpētītais. Un tagad tu esi nonācis īstā skaņu un gaismu pasaulē - IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kur lielajā Mežaparka estrādē un stadionā ir īsti elektrības vadu džungļi. Ir tik daudz visvisādu skaņu un gaismu iekārtu, kuras noteikti jāapskata! Bet tu taču esi īsts pētnieks un vienmēr ņem vērā „bīstamības momentu”, kas pastāv it visā, kas ir ap tevi. Tāpēc tu nolem labāk bez vajadzības netuvojies elektrovadiem, jo tie var būt bojāti vai nepietiekami izolēti. Tāpat tu never vaļā transformatoru durvis un neej tajos iekšā, jo tu zini, ka tas var būt bīstami tavai veselībai un dzīvībai.

Kāpēc nekas nenotiek!?

Tu, kā jau aizrautīgam svētku dalībniekam pieklājas, esi kārtīgi noguris, kad pārrodies no mēģinājuma. Vienīgais, ko šādā brīdī vēlies, ir “ieslēgt” savu mīļāko mūziku un atkrist savā gultiņā, lai pienācīgi atpūstos. Bet, izrādās, tavs mūzikas centrs nedarbojas! Tā, protams, ir maza vilšanās (lai neteiktu, ka liela). Kā tas var būt!? No rīta viss vēl bija kārtībā! Tu saproti, ka elektropadeve ir pietiekama, jo spuldzīte virs tavas galvas turpina spoži kvēlot. Tātad pie vainas, noteikti, būs rozete, kas izskatās diezgan aizdomīgi. Varētu to pārbaudīt, bet tu īpaši nesteidzies un visu kārtīgi pārdomā. Tu atceries, ka jābūt ļoti uzmanīgam, jo, iespējams, ka bojāta ir atskaņošanas iekārtas kontaktdakša – tādā gadījumā, to nedrīkst spraust rozetē. Bet ja bojāta ir rozete, tad tai labāk netuvoties, jo tas var būt bīstami. Tu saproti, ka labākais, ko var iesākt ir informēt kādu pieaugušo par notikušo ķibeli vai zvanīt speciālistam, kurš, noteikti varēs palīdzēt (vari zvanīt uz LATVENERGO bezmaksas informatīvo tālruni 8020400).

“Nagi niez”

Lai gan tu lieliski pavadi laiku kopā ar draugiem un savu kolektīvu dziedot, dejojot un līksmojot, dažreiz jūsos iezogas tāds kā nemiers, tāda sajūta, ka pilnīgi “nagi niez” pastrādāt kādu nerātnību. Parasti šī dīvainās izjūtas jūs pārņem vakaros, kad pēc mēģinājumiem un koncertiem esat ļoti noguruši, bet ne tik ļoti, lai tūlīt liktos gulēt. Ir taču tik interesanti un jautri būt visiem kopā diezgan “ekstremālos apstākļos”, dzīvojot vienā ēkā un daloties kopīgos pārdzīvojumos un piedzīvojumos. Ko tur brīnīties, ka jums ienāk prātā nostrādāt kādu stiķi, lai padarītu kopā būšanu vēl jaukāku. Izdomas jau netrūkst, bet viens no sen pārbaudītiem līdzekļiem, kā panākt vispārēju jautrību ir - izdarīt tā, lai pazūd elektrība (izraisīt elektropadeves traucējumus). Taču, te nu gan ir īstais laiks atmest šo “aizraujošo” domu, jo tu taču atceries – elektrība kož! Rotaļas ar elektrību var būt ļoti bīstamas ne tikai tavai, bet arī citu cilvēku veselībai un pat dzīvībai.

Bet ko darīt, ja patiešām “pazudusi” elektrība?

Vispirms jānoskaidro, vai elektrība pazudusi tikai jūsu mājā vai arī citās mājās tuvākā apkārtnē. Krēslas stundās un tumsā, paskatoties pa logu, ir iespējams uzzināt, vai arī citās ēkās elektrība ir kaut kur nozudusi.

Var arī piezvanīt un pajautāt kaimiņiem vai paziņām. Ja apkārtnē viss ir tumšs, tad par notikušo jāziņo LATVENERGO elektrisko tīklu dispečeru dienestam 114. Ja elektrība ir pazudusi visā Jūsu ēkā, tad par notikušo jāziņo ēkas īpašniekam vai cilvēkam, kurš atbild par elektrību ēkā.

Ja elektrība ir pazudusi tikai Jūsu dzīvoklī vai mājā, iemesls varētu būt pārdegušas elektriskās spuldzes, pārdeguši pēcskaitītāja drošinātāji vai atslēdzies automātslēdzis. Un tad nu nevajadzētu aizmirst par elektrobīstamību un rīkoties ļoti uzmanīgi, atjaunojot elektropadevi vai arī lūgt speciālista palīdzību. Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot pašdarinātus gaismekļus un pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus.

Brokastis dziesmu svētku garā

Dzīvošanai skolās piemīt sava veida eksotika – tu vari atļauties darīt to, ko nevarētu atļauties darīt mācību laikā - spēlēt sunīšus, izložņāt tumšākos skolas kaktus melnā naktī un tā vēl joprojām. Iespējams, tev pat būs jāpamēģina pagatavot sev brokastis skolas ēdnīcā. Var gadīties situācija – pusstundu pirms mēģinājuma sākšanās, jūs nevarēsiet sadalīt 4 gāzes riņķus, lai uztaisītu kaut ko vēderā ieliekamu, jo neviens taču nebūs sācis to darīt laicīgi (kā nekā negulēta nakts aiz muguras). Cīniņi ap gāzes riņķiem būs garantēti! Lai nu kā, bet pēc plīts lietošanas obligāti pārbaudi, vai gāzes plīts visi slēdži ir aizgriezti. Ja esi jau paspējis sajust gāzes smaku – aizgriez slēdžus un ātri, ātri, plati, plati atver vaļā logus un durvis!

Ja situācija ir bīstamāka, zvani saviem glābējiem – 112 !

Ja patiešām iet karsti

Svētkos jau tā iet karsti, arī saule nez kāpēc tieši tagad tā svilina… Ar šiem tu tiksi galā, bet gribētos tev dot padomiņus, ko darīt, ja sācies ugunsgrēks (kāds nevīžīgs dejotājs savu sakuplos svārkus mazgājis, pēc tam tos uzlicis žāvēties uz sildāmierīces un, protams, aizmirsis tos noņemt, kā rezultātā tie deg sarkanās liesmās):

  • Ņem kājas pār pleciem un skrien ātri laukā no degošās vietas. Ja dūmi jau paspējuši izplatīties, nometies rāpus un tādā veidā pamet telpu!
  • Iespēja – zvanīt draugiem! Vari izvēlēties – ugunsdzēsēji (01) vai arī glābēji (112).
  • Ja ugunsgrēks jau ir paspējis tevi noķert un tavas tikko nopirktās jaunās bikses karstuma rezultātā ir piedegušas pie ķermeņa, nemēģini tās noplēst. Tāpat arī necenties apdeguma vietas ieziest ar eļļu, sviestu vai uzkaisīt pūderi, miltus!

Izmantota Latvenergo, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas materiāli


Kā nesapīties tīmeklī

jeb 10 vienkārši padomi, kā uzvesties Internetā

  1. Nestāsti, kas tu esi. Lieto pseidonīmu.
  2. Nestāsti, kādas mantas atrodas Tavās mājās.
  3. Nesaki, kā sauc tavus vecākus un kur viņi strādā.
  4. Nesūti nevienam savu fotogrāfiju.
  5. Nesarunā tikšanās ar tīklā sastaptajiem paziņām. Ja tomēr esi to izdarījis, pastāsti par to vecākiem un tiecies vietā, kurā ir daudz cilvēku.
  6. Neatbildi uz rupjiem vai nepiedienīgiem priekšlikumiem un piedāvājumiem. 
  7. Atceries, ka tīklā satiktie cilvēki ne vienmēr ir tie, par ko izliekas! 
  8. Iegaumē, ka ne viss, ko lasi tīklā, ir patiesība. 
  9. Neveic pasūtījumus tīklā un nekad nevienam nesniedz savas vai vecāku kredītkartes datus.
  10. Neatklāj savas Interneta pieejas paroles.

Ja, darbojoties Internetā, Tev rodas kādi jautājumi vai aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, informē par to vecākus, skolotāju vai arī sūti e-pastu uz abuse@geant.lv.

Informāciju sagatavoja LatNET


Kā pakot mugursomu uz svētkiem

  • neviens priekšmets mugursomā nedrīkstētu atrasties par sevi (izņemot tos, kas somas kabatās), nevienu priekšmetu nedrīkstētu likt mugursomā papīros tītu, kas pēc tam saplēsti jānomet mežā vai laukā. Īsts tūrists tādēļ nežēlo vienreizējos izdevumus un mugursomas sapakošanai pagatavo atsevišķas drēbju kulītes dažādās krāsās, ar sienamām bantītēm, vai, vēl labāk, ar iešūtiem raujamslēdžiem. Vienā šādā kulē ieliek veļu, otrā ziepes, trešā noder kā maizes kulīte, ceturtā medikamentiem u.t.t. mugursomā viss jāsapako tā, lai meklējamo varētu atrast arī tumsā
  • mugursoma jāpako vairāk augstumā, kā plakaniska
  • Resna, bumbveidīga mugursoma velk uz leju 
  • Mugursomas saturam vienmēr jābūt tādam, ka viņu var sviest un viļāt
  • pirms mugursomu celt plecos, tā krietni jāsakrata ar augšgalu uz leju, pēc tam jāpārbauda, vai tomēr kur nav radušās šķautnes, tad vēlreiz viscauri viegli uzsit ar delnu, lai mugursoma paliek plakaniskāka
  • mugursoma jāprot nest ÷ tā nesama ne pārāk augstu, ne pārāk zemu, bet tā, lai smagums izdalās uz visu ķermeni, ne uz pleciem vien, un mugursomas lejas daļa lai atbalstītos uz krustiem. Pareizi nesta mugursoma vienmēr būs viegla nasta

aktīvā tūrisma centra „Eži” buklets, 2004. gads.
(oriģinālais avots: K.L. Vanags „Vadonis tūristam”, 1936. gads

 


 

Vietas, kas Rīgā jāredz

Pulvera Tornis

Līdz 16. gadsimtam, kad torni pārbūvēja šaujamieroču izvietošanai, to sauca par Smilšu torni, jo tam garām veda galvenais ceļš uz Rīgu - Smilšu ceļš. Tas kādreiz bija viens no svarīgākajiem Rīgas torņiem, jo sargāja pilsētas galvenos vārtus. 1621.gadā pēc zviedru iebrukuma no torņa palika tikai pagrabstāvs, tādēļ 1650.gadā torni uzbūvēja no jauna un nosauca par Pulvertorni. Stāsta, ka tā nosaukums cēlies no neciešamās pulvera dūmu smakas, kas, torņa lielgabaliem dārdinot, uzgūlās tuvākajai apkārtnei. Bet dažviet pat trīs metrus biezais tornis savulaik bija vērsts tikai uz aizsargmūra ārpusi, taču siena pilsētas pusē bijusi atvērta. Jo nauda bija jātaupa, ķieģeļi maksāja dārgi, bet no pilsētas puses taču neviens torni nešaus. Bet akmens un čuguna lodes torņa sienās ir tikai mūrnieku atgādinājums par krievu karapulku uzbrukumu Rīgai 1656. un 1710.gadā

Zviedru vārti

Šie ir vienīgie Rīgas aizsargmūrī saglabājušies vārti, bet agrāk tādi ir bijuši astoņi. Zviedru vārtus izbūvēja 17. gadsimta beigās, lai savienotu iekšpilsētu ar mūra ārpusei piebūvētajiem namiem un kazarmām. Tāpat kā citus Rīgas vārtus, tos atvēra, saulei lecot, un slēdza saulrietā. Leģenda stāsta, ka kāda Rīgas meitene ieskatījusies jaunā zviedrā. Lai gan jaunavām bijis stingri noliegts satikties ar karavīriem, mīlnieki slepeni tikušies pie vārtiem. Reiz, kad jauneklis nav paspējis laikā ierasties uz tikšanos, rīdzinieki meiteni satvēruši un par sodu meiteni iemūrējuši nozieguma vietā. Joprojām pusnaktī Zviedru vārtos atskanot nelaimīgās čuksti: "un tomēr es viņu mīlu!" Tiesa, to dzirdot tikai tie cilvēki, kas spēj nesavtīgi mīlēt.

Svētā Jēkaba katedrāle

Jēkaba baznīca ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām. 1225. gada celtā Sv.Jēkaba baznīca vispirms atradusies Rīgas priekšpilsētā - ārpus vecās pilsētas mūriem, bet tās iekšpusē nonāca tikai 1258. gadā. Acīmredzot tieši šajā dievnamā patvērumu un garīgo aprūpi guva ceļinieki, kuri nebija paguvuši iekļūt pilsētā pirms vārtu slēgšanas.
 Torņa ārpusē atrodas neliels jumtiņš, zem kur reiz atradies zvans, kas saukts par nabaga grēcinieku zvanu, jo aicinājis rīdziniekus uz galvas nociršanu un citādu sodus izpildīšanu Rātslaukumā. Zvans karājies baznīcas ārpusē, lai pilsētā tālāk to varētu sadzirdēt. Savukārt leģenda vēsta, ka zvans esot iezvanījies arī ikreiz, kad garām esot gājusi kāda neuzticīga sieva. Biežā zvanīšana rīdzinieces esot tik ļoti nokaitinājušas, ka viņas panākušas zvanu noņemšanu.

Trīs brāļi

Trīs brāļi ir Rīgas vecāko dzīvojamo ēku komplekss un atrodas Mazajā Pils ielā. Viens no tiem, nams Nr. 17, ir Rīgas vecākā saglabājusies dzīvojamā ēka, kas celta 15. gadsimta beigās. Toreiz pilsētā vēl bija pietiekami daudz vietas, tādēļ mājas priekšā atstāts neliels laukumiņš lievenim ar akmens soliem un piedurvju akmeņiem, kuros iekaltās īpašuma zīmes kalpojušas par mājas adresi. Bet vēlāk, lai pilnīgāk izmantotu platību, ēkas sāka celt līdz ar ielas līniju, iekļaujot ēku apjomā arī agrāko piedurvju laukumu. Bieži vien būvētāji pat centās pakampt kādu pēdu no ielas daļas, tādejādi padarot tās šaurākas.

Namu aizmugurē pagalmā sienā iemūrēti arī vairāki Rīgas portāli no ēkām, kuras vairs nav. Namu sienās redzams Rīgas pilsētas ģerbonis no Zilās gvardes ieroču nama Rātslaukumā un viena "Trīs brāļu" īpašnieka ģerbonis, kas norāda, ka saimnieks ir bijis maiznieks, jo ģerbonī redzamas vārpas. 1687. gadā šajā ēkā sāka darboties pirmā konditoreja Rīgā.

Doma baznīca

Doma baznīcas ir īpaši ievērojama ar to, ka ir vienīgā katedrāltipa baznīca un domkapitula klostera komplekss Baltijā. Domam pamatakmens tika likts 1211. gadā, bet celtniecību uzsāka ap 1215. gadu. Ap 1300. gadu telpas izbūve jau bijusi nobeigta. Būvēšanas laikā mainījās celtniecības plāni, stili un materiāli un iecerēto divu torņu vietā finansiālu iemeslu dēļ nācās samierināties ar vienu. 1595.gadā uzceltais 140 metru augstais baznīcas tornis, tolaik bija visaugstākais Rīgā, taču 1776. gadā tā konstrukcijas koka daļas bija satrunējušas un smaile stiprā vējā ievērojami nosvērās, tādēļ to nomainīja  pret 90 metru augsto torni. Kopš viduslaikiem Eiropā baznīcu smailes galā tika likts gailis. Bet Doms varēja lepoties ar īpašu gaili, kuram viena puse bija melna, bet otra - zelta. Un tam bija tīri praktiska nozīme, jo, ja rīdzinieki redzēja zelta gaili, tad bija veiksmīga diena tirgoņiem, ostā ienāks kuģi, būs darījumi, savukārt, ja uz pilsētas pusi lūkojās melns gailis, tad no kuģiem, darījumiem un peļņas nebūs ne vēsts.

Lai gan baznīca bija celta uzkalniņā, tās pamati patlaban atrodas vairākus metrus zem ielas līmeņa. Daugavas plūdu dēļ gadu no gada ielas ap baznīcu nācās uzbērt. Dažreiz arī ielu uzbēršana nelīdzēja un ūdens ielauzās dievnamā. 1709.gada palu laikā tur pat ķertas zivis.

Bet Doma laukuma ir lielākais Vecrīgas laukums un no to var redzēt uzreiz trīs Rīgas baznīcu zeltīto gaiļus. Doma laukuma kreisajā stūrī atrodas Rozena iela, kas ir pati šaurākā iela Vecrīgā. Tā ir tik šaura, ka izplešot rokas, var pat aizskart pretējo namu sienas. Tās bruģis ar paaugstinātajām ārmalām veidots, lai pasargātu ēkas no lietus ūdens.

Kaķu nams

Līvu laukumā pretī Lielajai ģildei atrodas ēka, uz kuras jumta kūkumu uzmetuši stāv kaķi. 1910.gadā šo māju cēla kāds bagāts latviešu tirgotājs, kurš netika uzņemts par Lielās Ģildes locekli. Tirgotājs par to tik ļoti apvainojās, ka uz sava nama jumta uzlicis kaķus. Sākumā to astes pat bijušas pavērstas pret ģildes namu, skaidri paužot saimnieka attieksmi pret vāciešiem. Tas izraisījis skandālu un pat tiesas prāvu un tikai pēc pilsētas kungu pavēles metāla runcis pagriezts otrādi.

Ejot no Līvu laukuma pa Amatu ielu nonākam pie Mazās un Lielās ģildes. Tā kā Rīgas tirgotāji senāk bija bagātāki par amatniekiem, tad to nams bija lielāks nekā līdzās esošais amatnieku apvienības nams. Tāpēc tirgotāju organizāciju un pašu namu iedēvēja par Lielo ģildi, savukārt amatnieku namu - par Mazo ģildi. Bet ja rūpīgi palūkosies uz apkārtējo namu jumta malām, iespējams Tev izdosies ieraudzīt tur sēdošo akmens puiku  - tirgotāja mācekli - ar norēķinu grāmatu rokās. Savukārt Mazās Ģildes ēkas fasādes stūrī zem tornīša stāv Sv. Jānis ar jēriņu. Jo Mazās Ģildes vecais nams agrāk ietilpa Sv. Jāņa kapelā, tādēļ šīs ēkās otrs nosaukums ir arī Sv. Jāņa ģilde.

Pētera Baznīca

Sv. Pētera baznīca ir viena no vecākajām Rīgas baznīcām un Rīgas vēsturē ir iegājusi ar sava torņa nelaimīgo likteni. Pirmais tagadējā izskata tornis tika uzcelts 1491.gadā, bet 1666.gada 11.martā vairāk nekā 130 m augstais tornis vētrā nogāzās, nositot 8 cilvēkus un sagraudams blakus esošo namu. Tā vietā tūlīt cēla jaunu torni, bet tas vēl nebija pabeigts, kad 1677. gadā nodega lielajā Rīgas ugunsgrēkā. 1690. gadā Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū uzcēla jaunu torni. Taču 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega. Baznīcas postījumus novērsa jau tuvākajos gados, bet jaunu torni būvmeistars Johans Vilberns uzcēla tikai 1746.gadā. Pēc tradīcijas, torni atklājot, meistars uzsēžas torņa gaiļa mugurā un iztukšojis kausu nomet to uz bruģa. Tornim jāstāv tik gadu, cik gabalos kauss sašķīst. Tomēr Vilberna metiena brīdi baznīcai garām braucis siena vezums. Kauss iekritis sienā un palicis vesels, tam radies vienīgi neliels iesprāgums. Rīdzinieki ne pa jokam satraukušies, ka tagad tornis stāvēs tikai vienu gadu, bet par spīti baismīgajiem pareģojumiem, tornis nostāvējis vēl 195.gadu, līdz 1941.gada 29.jūnijam, kad tieši Sv. Pētera dienā tornis nodega līdz ar baznīcu. Torni, nu jau metāla konstrukcijā, atjaunoja 1973.gadā, un tagad no tā skata laukumiņa skaidrā laikā var apskatīt ne tikai visu Rīgu, bet ieraudzīt arī jūru. 1975. gada jūlijā tika iedarbināts arī atjaunotais torņa pulkstenis, kam pēc vecās tradīcijas ir tikai viens - stundu rādītājs. Piecreiz dienā - plkst. 9, 12, 15, 18, 21 - no baznīcas zvanu torņa tiek atskaņota  "Rīga dimd" melodija.
Apejot baznīcu pa kreiso pusi, mēs pienākam pie skulptūras ar jaukiem pasakas varoņiem - Brēmenes muzikantiem, kas ir Rīgas sadraudzības pilsētas Brēmenes dāvinājums Rīgai.

Jāņa baznīca

Vieta, kur tagad atrodas Jāņa baznīca ir uzskatāms par vietu, kur tika celtas pirmās akmens celtnes Rīgā. Un kur Bīskaps Alberts pavēlēja celt sev pirmo akmens pili ar kapelu Tagadējās baznīcas sānu sienā redzams krustveida caurums ar režģi priekšā. Ar to saistīts kāds sens stāsts. 15. gadsimtā divi līdzās esošā dominikāņu klostera mūki tik ļoti vēlējušies tikt svēto godā, ka pieprasījuši, lai viņus dzīvus iemūrē baznīcas sienā. Mūku lūgums ticis izpildīts, un, kamēr vien viņi bijuši dzīvi, rīdzinieki viņus barojuši pa īpaši šim nolūkam baznīcas sienā atstāto caurumu. Taču mūki drīz nomiruši. Bet tavu bēdu! Pāvests viņus tomēr nepasludinājis par svētajiem, jo nospriedis, ka mūkus vadījusi tukša godkārība, - baznīca no abu nāves neko neesot ieguvusi. Bet pēc vairākiem gadsimtiem, baznīcas remonta laikā, niša ar viņu mirstīgajām atliekām tika atkal atrasta. To no jauna ar viņu mirstīgajām atliekām aizmūrēja un mūku piemiņai ārsienā atstāja krustveida caurumu.
Bet augstāk baznīcas sienā redzami ciļņi - mūku sejas ar atvērtām mutēm. Stāsta, ka dominikāņu mūki, kurus sauca arī par sprediķotājmūkiem, šīs sejas izmantoja runas treniņiem. Mūkiem vajadzējis trenēties teikt sprediķi, lai to dzirdētu pēc iespējas tālāk.

Jāņa sēta

Jāņa sētā ir aplūkojams pilsētas vecāka aizsargmūra fragments. Ja vari iedomāties šādas arkādes atkātojamies vairāku simtu reižu, pa vidu iestarpinot kādus 28 torņus un vairākus vārtus, tad tev būs radies priekšstats par nocietinājuma mūri, kas apjoza Rīgu līdz pat 17.gadsimtam. Virs ieejas Jāņa sēta no Kalēju ielas, ir iemūrēts sens no citas vietas ņemts Rīgas ģerbonis. Jo pēc ugunsgrēkiem un it sevišķi pēc kara postījumiem taupīgie rīdzinieki mēdz ar bojā gājušo namu portāliem, noliktavu zīmēm un citām mākslinieciskajām detaļām izgreznot jaunceļamās ēkas.
Izejot pa Jāņa sētas vārtiem pa Kalēju ielu priecājies, ka esi ticis laukā ar sausām kājām, jo šeit līdz pat 17.gadsimtam atradās Rīgas upe. Pirmajos Rīgas pastāvēšanas gados te garām uz Ordeņa pils klētīm un noliktavām līgoja kuģi ar precēm. Taču kādreiz tik skaidrā upīte pamazām kļuvusi par smirdīgu novadgrāvi un infekciju perēkli, tādēļ mūsu senči to 17.gadsimtā aizbēra.

Rātslaukums

Rātslaukums izveidojās no tirgus laukuma un līdz pat 19.gadsimtam bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs, lai gan bija daudz mazāks nekā tagad. Laukumā tika uzvestas mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri un dejas. Taču rātslaukumā vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta. Tajā atradās arī kauna stabs, pie kura tika piesieti sodāmie likuma pārkāpēji un šeit pilsētas bende nocirta notiesātājiem galvas.

Rātslaukumā redzamais Melngalvju nams pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams. Sākotnēji to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet vēlāk neprecēto tirgoņu - melngalvju brālība. Melngalvji bija gados jaunu, neprecētu tirgoņu un kuģu kapteiņu apvienība, kas par savu aizbildni bija izraudzījušies Sv.Maurīciju - romieša leģiona komandieri, kas mira mocekļa nāvē - viņam tika nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu. No tā cēlies arī brālības nosaukums - "melngalvji". Melngalvju biedrība namā mita līdz pat 1939.gadam. Bet Melngalvju nams Otrā Pasaules kara laikā tika nopostīts. Bet 1999.gadā to atkal atjaunoja, tādējādi piepildījās nama vārtos agrāk lasāmais pareģojums "Ja man kādreiz sabrukt būs, man atkal celiet Jūs"

Nams ir ievērojams ar savu grezno fasādi, rotājumiem un pulksteni, kas rāda mēnešus, dienas, stundas, minūtes un mēness griežus. Stāsta, ka pēc šī pulksteņa iebūvēšanas tā izgudrotājam izdurtas acis, lai viņš otru tādu vairs nevarētu pagatavot. Tur pat ēkas fasādē ir redzamas arī mitoloģiskās personas - Neptūns, Vienība, Miers un Merkurs, kā arī četru veco Hanzas pilsētu - Rīgas, Hamburgas, Lībekas un Brēmenes ģerboņi.

1896.gadā Rātslaukumā uzstādīja viduslaiku pilsētas aizbildņa Rolanda statuju. Rolands tiek uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tika novietota tirgus laukumā, pretī rātsnamam.

Lielais Kristaps

Daugavas krastā stikla namiņā ir aplūkojams Lielais Kristaps ar puisēnu uz pleciem. Teika vēsta, ka šis vīrs - milzis, laikos, kad pāri Daugavai nebija tiltu, nesis cilvēkus pāri Daugavai no viena krasta uz otru. Kādu vakaru šis vīrs upei pārnesis pāri mazu puisēnu, kuru pēc tam izmitinājis savā mājā. No rīta, kad Kristaps modies, puisēns vairs nav nebijis. Bet tā vietā atradusies zelta naudas kaudze, par ko ir uzsākta Rīgas pilsētas apbūve.

Tagad redzamais milzis gan ir Lielā Kristapa koka statujas kopija. Bet tā oriģināls ap 16.gs. sākumu atradies pie alas Rīgas upītes krastā. Koka tēls bija sargs no visa ļaunā, īpaši no plūdiem, pie tā nākuši ceļinieki, izlūgdamies veiksmi. Lielais Kristaps rīdzinieku vidū bija ārkārtīgi populārs. Viņu greznoja ar lentēm, puķu vītnēm un dzīpariem. Viņam nesa krāsotas Lieldienu olas un degošas svecītes. Bet Kristapam pāri darīja arī Rīgas pašpuikas un studenti, dažkārt to izmetot no mājiņas vai pat aizvedot prom ar ormani, tādēļ lai saglabātu to nākamajām paaudzēm, Lielā Kristapa oriģinālu novietoja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Informāciju sagatavoja Kate Mažāne

 





Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts jaunatnes iniciatīvu centru obligāta
Copyright © Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki / Izstrādāts LATNET 2005-02-28
Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Strūgu iela 4, Rīga, LV – 1003
Tālrunis 7228987, fakss 7226535